Kas ir ziedēšana?

Ziedēšana ir atlikums, kas paliek pēc ūdens noņemšanas. Atlikums pārsvarā ir uz sāls bāzes un ir nekaitīgs. Būvniecības nozarē sastopami dažādi veidi, tostarp betons, ķieģelis un mūris. Parasti ir pieejams izsvīdumu noņemšanas līdzeklis, lai novērstu neizskatīgu uzkrāšanos uz virsmām.
Betonā izsvīdums rodas, kad sākotnējā betona pulvera sajaukšanai izmantotais ūdens sāk izšķīdināt maisījumā dabiski sastopamo sāli. Tā kā ūdens laika gaitā iztvaiko, sāls tiek uzvilkts uz betona virsmu un atstāj atlikumus. Lielākā daļa betona ir pelēks vai balts, tāpēc atlikums parasti nav tik acīmredzams.

Tomēr uz ķieģeļiem ziedēšana parasti ir pamanāmāka, jo baltās pulverveida atliekas var izcelties pret dažu ķieģeļu sarkanīgo krāsu. Ūdens, ko izmanto, lai sajauktu javu, ko izmanto starp ķieģeļiem, bieži ir vieta, kur rodas atlikums. Javas izsmērējumus parasti var noņemt, izmantojot stingru otu ar ūdeni. Ja atlikums ir izteiktāks lielākā vietā, cita iespēja var būt zemspiediena mazgāšana.

Mūra izsvīdumu izraisa arī ūdens iztvaikošana, kas atstāj aiz sevis kristalizētas sāls nogulsnes. Jaunā celtniecība var neatspoguļot problēmu, taču pēc vairākām nedēļām var rasties jaunas konstrukcijas ziedēšana, jo ūdens nonāk virszemē. Bieži mitri apstākļi, piemēram, nepārtraukts lietus vai plaisas mūrī, var padarīt šo notikumu smagāku.

Tīrīšanai smagos apstākļos, ko nevar atrisināt ar berzi vai mazgāšanu ar spiedienu, var būt nepieciešamas ķīmiskas vielas. Visizplatītākā ķīmiskā viela, ko izmanto problēmas ārstēšanai, ir mūrskābe. Šī apstrāde parasti nomazgās izsvīdumus, bet noņem arī plānu virsmas slāni; to parasti izmanto tikai ekstremālos apstākļos. Skābi atšķaida ūdenī, pēc tam uzklāj uz skartās virsmas. Tiklīdz atlikums ir apēsts, uz virsmas tiek uzklāta cepamā soda vai amonjaks, lai neitralizētu skābi un novērstu eroziju.

Lai gan pilnīga profilakse nav iespējama, bieži tiek veikti pasākumi, lai samazinātu izsvīduma iespējamību un smagumu. Visizplatītākā metode ir silīcija hermētiķu pievienošana betona un mūra maisījumiem, lai noblīvētu virsmu. Tas tiek panākts, kad silīcijs reaģē ar kaļķi maisījumā, kā rezultātā veidojas kalcija silikāts. Kalcija silikāts darbojas kā barjera un neļauj ūdenim iztvaikot uz virsmas, kas savukārt novērš sāls atlikumu atpalicību.