Šim tropiskajam augam piešķirtais aprakstošais nosaukums izsaka visu. Ziloņa ausu lapas ir veidotas kā ziloņa ausis, un dārznieki tās priecājas par lielo, uzkrītošo lapotni. Daudzās šķirnēs lapas var izaugt līdz 3 pēdām garas (91 metrs) un 2 pēdas platas (6 metri). Tie var viegli kļūt par jebkura dārza, apmales vai celiņa fokusa punktu. To izmērs un forma var pat pievērst uzmanību iepriekš ignorētam dārza stūrim.
Ziloņu ausis pieder vairākām augu ģimenēm, tostarp caladium, kolokāzija un alokāzija. Biežāk kolokāziju sauc par taro, bet kaladiju sauc par eņģeļa spārniem. Ir vairāk nekā 200 šķirņu, no kurām dažas ir ar raibu zaļumiem, piemēram, Nensijas atriebība, un dažas ar saburzītām lapām, piemēram, trāpīgi nosauktie Ruffles un Black Ruffles. Viena veida bērniem patiks Mikipele, kurai ir lielas lapas, kas veidotas kā slavenās peles siluets. Caladiums ir arī rozā, baltā un sarkanā krāsā.
Ziloņu ausīm ir ieradums uz katra kāta izdalīt vienu lapu, un kātiņi aug cieši kopā, veidojot ķekarus. Optimālos apstākļos dažas šķirnes, piemēram, melnlapu Black Magic, var izveidot līdz pat 6 pēdu augstumu (1.83 metrus) un tikpat platu lapotnes puduri. Vietējos tropos ziloņu ausis var izaugt vēl lielākas. Ir zināms, ka viena šķirne, Colocasia Gigantea, sasniedz 10 pēdas (3.05 metrus) augstu.
Reģionos ar karstām vasarām, piemēram, Amerikas dienvidos, ziloņu ausis var izdegt pilnā saulē, un pēcpusdienā tās būtu labākas, ja tās būtu ēnā. Vēsākos apgabalos ar mazāk intensīvu karstumu pilna saule var būt tieši tas, kas viņiem nepieciešams, lai tie attīstītos. Neatkarīgi no tā, kur tie ir stādīti, ziloņu vārpas sniegs savu labāko un lielāko izrādi, ja tām tiks dots daudz ūdens un mēslojuma.
Siltā klimatā ziloņu ausis atgriezīsies gadu no gada. Vēsākā klimatā bumbuļi, ko daži cilvēki kļūdaini dēvē par bumbuļiem vai sīpoliem, pirms stipra sala ir jāizrok un visu ziemu jātur aizsargātā vietā. Ja tie tiek atstāti zemē, aukstā ziemā tie iet bojā.