Agresija ir tad, kad indivīds aktīvi iesaistās konkrēta mērķa vai darbības īstenošanā. Dažas agresīvas uzvedības formas ir veselīgas, piemēram, dedzīga tiekšanās pēc izglītības vai aktīva diskusija ar cilvēkiem sabiedriskā pasākumā. Šāda veida uzvedība var kļūt par negatīvu pieeju, kas ierobežo sociālās un darba iespējas, tomēr īpaši, ja to pavada dusmas.
Pēkšņas izmaiņas uzvedībā dažreiz ir saistītas ar medikamentiem. Gan recepšu, gan bezrecepšu medikamenti var izraisīt normāli līdzsvarotu personību, kas pēkšņi kļūst gan agresīva, gan zināmā mērā kaujinieciska. Tas jo īpaši attiecas uz zālēm, ko lieto depresijas, šizofrēnijas vai cita veida psiholoģisku problēmu ārstēšanai. Dažas zāles pret krampjiem var izraisīt arī pēkšņu agresijas pieaugumu. Bieži vien devas pielāgošana vai pāreja uz citu medikamentu novērsīs problēmu un ļaus indivīdam atgriezties pie vienmērīgāka prāta.
Agresīvas uzvedības cēloņus var izraisīt arī kāda veida slimība vai smadzeņu darbības traucējumi. Cilvēki ar autismu vai kādu garīgu atpalicību var izrādīt šādu uzvedību spurtos, vienlaikus izskatoties paklausīgi starp dusmu uzplūdiem. Līdzīgā veidā cilvēki, kas cieš no epilepsijas, arī biežāk kļūst agresīvi. Ja indivīds cieš no uzmanības deficīta traucējumiem (ADD), uzvedība var attīstīties no tīras neapmierinātības, īpaši, ja ADD nav diagnosticēta un indivīdam nav ne jausmas, kāpēc rodas šādas pēkšņas agresīvas uzvedības noskaņas.
Agresija var rasties arī tad, kad indivīds atgūstas no kāda veida atkarības. Piemēram, cilvēki, kuri pārtrauc lietot tabakas izstrādājumus, bieži jūtas uzbudināti un var izrādīt īslaicīgu rūdījumu, nepacietību un citas agresīvas uzvedības izpausmes, kad ķermenis piedzīvo abstinences procesu. Ja šo tieksmju galvenais cēlonis ir atveseļošanās no atkarības, kāda veida medikamentu lietošana, lai nomierinātu ķermeni, kamēr tas pielāgojas jaunajiem apstākļiem, bieži vien mazinās tieksmi iesaistīties negatīvā uzvedībā un ļaus indivīdam vienreiz sākt baudīt dzīvi. vairāk.
Smadzeņu traumas var izraisīt arī agresijas attīstību. Smaga galvas trauma, kas liek smadzenēm iesist galvaskausā, var izraisīt zilumu veidošanos, kas savukārt ietekmē dažāda veida neirotransmiteru ražošanu smadzenēs. Gala rezultāts ir tāds, ka indivīdu pārņem intensīvas dusmu sajūtas un viņš, visticamāk, izsitīs ikvienu, kas atrodas relatīvi tuvā tuvumā. Bieži vien uzvedība izzudīs, kad smadzenes sāk dziedēt, īpaši, ja tiek lietoti medikamenti, lai palīdzētu kompensēt neirotransmiteru nelīdzsvarotību.
Emocionālas traumas var izraisīt arī dusmu lēkmes. Mīļotā cilvēka nāve, darba zaudēšana vai dzīvībai bīstamas slimības diagnoze bieži vien var radīt emocionālu nelīdzsvarotību, kas daļēji izpaužas kā agresīvas uzvedības lēkmes. Terapija kopā ar medikamentiem bieži var palīdzēt virzīt dzīšanas procesu un palīdzēt indivīdam atgūties no traumas. Dziedināšanai progresējot, epizodes, iespējams, notiks retāk, vienlaikus kļūstot īsākas un mazāk intensīvas.
Personām, kurām šķiet, ka viņi piedzīvo neparasti lielu agresiju, jāmeklē medicīniskā palīdzība. Neparasta uzvedība var liecināt par jaunu veselības problēmu, vai arī to var izraisīt faktori, kurus var viegli identificēt un labot. Palīdzības meklēšana ātrāk nekā vēlāk palīdz samazināt kaitējumu, ko var nodarīt agresīva uzvedība, īpaši attiecībā uz personiskajām attiecībām un darba iespējām.