Osteīts ir kaulu slimība. Stāvoklis ir ilgstošs un izraisa kaulu augšanas traucējumus. Osteīts arī izraisa kaulu deformāciju, vājumu un biežāku lūzumu risku. Osteīta cēlonis nav zināms.
Ar osteītu tiek traucēta regulāra kaulu šūnu augšana. Notiek strauja kaulu sabrukšana, un ļoti ātri jārada jaunas šūnas. Gala rezultāts ir vājāki kauli. Kaulu šūnu pārprodukcijas dēļ arī kauli ir lielāki nekā vajadzētu.
Daži zinātniskie atklājumi liecina par iedzimtu osteīta cēloni. Četriem no desmit cilvēkiem, kuriem ir šī slimība, ir arī šīs slimības ģimenes anamnēze. Citi atklājumi liecina, ka stāvokli var izraisīt kāda veida vīruss, taču tas nav pierādīts.
Osteīta simptomi ir šaušanas sāpes skartajās ķermeņa daļās. Var rasties arī mugurkaula un kāju izliekums. Ir arī daži gadījumi, kad galvaskauss kļūst lielāks. Muskuļu vājums parasti rodas, kad kauli tiek palielināti un tiek izdarīts spiediens uz nerviem. Visbiežāk skartās vietas ir kājas, galvaskauss, atslēgas kauls, mugurkauls un iegurnis.
Ir zināms, ka osteītu pavada arī tādi simptomi kā troksnis ausīs un redzes traucējumi. Kurlums un reibonis var rasties arī spiediena dēļ uz galvas nerviem. Artrīts ir vēl viens stāvokļa simptoms. Kaulu lūzumu var izraisīt ļoti mazi savainojumi vai vispār bez iemesla.
Dažiem cilvēkiem, kuri cieš no osteīta, simptomu nav vispār. Diagnoze tiek veikta, izmantojot rentgena starus un kaulu skenēšanu, kā arī asins analīzes. Osteīta slimnieka asinīs ir vairāk ķīmisko vielu nekā vesela cilvēka asinīs.
Ārstēšana parasti nav nepieciešama, ja vien nav sāpju vai diskomforta. Tomēr ārstēšana ir nepieciešama, ja slimības dēļ nākotnē ir paredzamas kādas komplikācijas. Lai samazinātu slimības ātrumu, tiek izmantotas tādas zāles kā bisfosfonāts. Ar šo metodi var samazināt jaunu kaulu šūnu strauju augšanu, un kaulu šūnām vajadzētu augt normāli.