Kas Latvijā palīdz nokārtot apdrošināšanas atlīdzību?

Atlīdzības process sākas ar pieteikumu apdrošinātājam noteiktā termiņā pēc notikuma. Apdrošinātājs pieprasa dokumentus, kas pierāda gan notikuma faktu, gan zaudējuma apmēru: policijas vai ugunsdzēsības dienesta izziņu, fotoattēlus, remonta tāmi, čekus, ārstniecības dokumentus. Pēc tam apdrošinātāja atlīdzību speciālists salīdzina notikumu ar polises noteikumiem un aprēķina izmaksājamo summu, ņemot vērā pašrisku, atlīdzības limitu un nolietojumu.

Ja klients apdrošinātāja aprēķinam nepiekrīt, viņš var piesaistīt savu speciālistu. Praksē to dara ar neatkarīgu tehnisko ekspertu vai sertificētu vērtētāju, kurš sagatavo savu atzinumu par bojājumiem un atjaunošanas izmaksām, vai ar juristu, kurš izvērtē polises noteikumu piemērošanu. Šo pakalpojumu klients apmaksā pats, un atlīdzība par to pienākas tikai tad, ja tā paredzēta polisē vai to piespriež tiesa.

Apdrošināšanas starpnieki ir atsevišķa, regulēta grupa. Apdrošināšanas aģenti darbojas apdrošinātāja uzdevumā, bet brokeri pārstāv klientu; abiem jābūt reģistrētiem, un reģistrs ir publiski pieejams, tāpēc pirms sadarbības var pārbaudīt, vai persona tiešām ir tiesīga darboties. Starpnieks palīdz gan izvēlēties polisi, gan pieteikt atlīdzību, taču viņš nav tiesnesis strīdā starp klientu un apdrošinātāju.

Rīkojieties noteiktā secībā, un lielākā daļa strīdu nemaz nerodas. Uzreiz pēc notikuma nodrošiniet drošību un novērsiet zaudējuma palielināšanos; nofotografējiet bojājumus no vairākiem rakursiem, tostarp kopskatu ar telpu vai transportlīdzekli; izsauciet dienestus, ja tas nepieciešams izziņas saņemšanai; paziņojiet apdrošinātājam polisē noteiktajā termiņā un pierakstiet pieteikuma numuru; saglabājiet bojātās mantas un visus čekus līdz apskatei. Tikai pēc tam sāciet remontu, ja vien apdrošinātājs nav devis rakstisku atļauju to darīt agrāk.

Piemērs: pēc plīstoša ūdensvada kaimiņu dzīvoklī apdrošinātājs piedāvā atlīdzību, kas nesedz grīdas nomaiņu visā telpā. Klients pasūta neatkarīgu būvekspertīzi, iesniedz to kopā ar pretenziju apdrošinātājam, un, ja atbilde joprojām neapmierina, vēršas ārpustiesas strīdu risināšanas institūcijā vai tiesā. Tieši dokumentēts sākotnējais stāvoklis, nevis vēlāki apgalvojumi, šādā strīdā izšķir rezultātu.