Ir vairāki argumentu veidi, un vieni no visizplatītākajiem ir deduktīvie argumenti. Deduktīvie argumenti ir tie, kas satur saistītu apgalvojumu virkni, kas kopumā pierāda vai rada secinājumu.
Šādiem deduktīviem argumentiem var uzbrukt divās dažādās frontēs: 1) apšaubīt paša argumenta premisas, 2) apšaubīt argumenta struktūru, konkrēti, ka secinājums neizriet no premisām.
Tas atstāj mums četras dažādas iespējas jebkuram deduktīvām argumentam:
Nederīgs un nepareizs: vismaz viena premisa ir nepatiesa, un no premisām neizriet secinājums. Piemērs: visi GPS satelīti ir novietoti zem ūdens.
Viss, kas atrodas zem ūdens, kļūst slapjš.
tāpēc GPS satelīti ir sausi.Nederīgi: telpas var būt patiesas, bet secinājums no tiem neizriet. Piemērs: Mangostāns ir auglis.
Mangostāns ir violets.
Tāpēc visi augļi ir purpursarkani. Derīgs, bet nepamatots: secinājums izriet no premisām, bet vismaz viena no premisām ir nepatiesa. Piemērs: visas mākslas kustības sākās Indijā.
Bauhaus bija mākslas kustība.
Tāpēc Bauhaus sākās Indijā. Skaņa: visas premisas ir patiesas un secinājums izriet no telpām. Piemērs: ieguldījumu stratēģijas var būt ienesīgas.
“Dogs of the Dow” ir investīciju stratēģija.
tāpēc “Dogs of the Dow” stratēģija var būt ienesīga.
Ņemiet vērā, ka visos četros iepriekš minētajos piemēros secinājums var būt patiess. Pat nederīga un nepamatota argumenta secinājums var būt patiess apgalvojums – tas ir tikai tāds, ka secinājums var neizriet no premisām vai ka premisas, uz kurām secinājums ir balstīts, nav patiesas. Iedomāsimies, piemēram, neekvitoru, kas ir nepareizs un nederīgs, bet secinājums ir patiess:
non-sequitor: Bambino lāsts nekad nebeigsies.
Sputnik palaida Ķīna.
Tāpēc en-passant ir gājiens šahā.
Arī paši argumenti nav ne patiesi, ne nepatiesi, tie ir jāvērtē pēc to pamatotības un pamatotības. Tie ir apgalvojumi argumentā, proti, premisās un secinājumos, kuriem var būt patiesība un nepatiesība.