Filozofijā visbiežāk izmantotā deduktīvā loģika ir viena no divām loģisko argumentu klasifikācijām. Atšķirībā no induktīvās loģikas, deduktīvā loģika sākas ar, iespējams, patiesām premisām un pēc tam veic no šīm premisām atskaitījumu. Gan deduktīvā, gan induktīvā loģika tiek izmantota tikai argumentos.
Induktīvā loģika sākas ar faktiem, par kuriem zināms, ka tie ir patiesi, piemēram, statistiku, un tās mērķis ir izskaidrot šīs statistikas iemeslu loģiskā un saprātīgā veidā. Savukārt deduktīvā loģika sākas ar premisu kopumu un no šīm premisām izdara loģisku secinājumu. Premisas ir apgalvojumi, kas var būt patiesi vai nebūt patiesi, bet argumenta nolūkos tiek pieņemti kā fakti.
Deduktīvā loģika ir vairāk saistīta ar argumenta struktūru nekā argumenta saturu. Deduktīvā argumentā tiek apgalvots, ka premisa A un premisa B ir patiesas, un tāpēc arī secinājums C ir patiess. Ārpus filozofijas ģeometrijas pierādījumi ir deduktīvās loģikas veids. Faktiski struktūru var skaidri redzēt, izmantojot vienkāršus skaitļus. Piemēram, pieņemot, ka A ir vienāds ar 1 un B ir vienāds ar 2, tad C ir vienāds ar 3.
Deduktīvs arguments var būt derīgs vai nederīgs. Tā kā deduktīvie argumenti ir balstīti uz pieņēmumu, ka premisas ir patiesas, arguments var būt derīgs, ja tas nav patiess. Piemēram, arguments: “Visas sirmās sievietes ir vecmāmiņas. Betija ir sirma sieviete. Tāpēc Betijai ir jābūt vecmāmiņai,” ir derīga, taču nepatiesa.
Ja premisas ir patiesas, tad arī secinājums, ka Betija ir vecmāmiņa, ir patiess. Tomēr pirmais pieņēmums nav patiess. Visas sirmās sievietes ne vienmēr ir vecmāmiņas, tāpēc Betija ne vienmēr ir vecmāmiņa. Ja arguments ir derīgs, bet nepatiess, tad šī argumenta premisa ir nepatiesa.
Nederīgi argumenti rodas, ja secinājums loģiski neizriet no premisām. Šis ir nederīga argumenta piemērs: “Laila vienmēr ir izsalkusi pēc dejošanas. Laila ir izsalkusi. Tāpēc Leila ir dejojusi.
Dejošana ir tikai viena lieta no daudzām, kas izraisa badu. Laila varētu būt izsalkusi, jo viņa ir dejojusi, bet viņa varēja būt izsalkusi vienkārši tāpēc, ka visu dienu nebija ēdusi. Lai gan premisas ir patiesas, secinājums no premisām loģiski neizriet un līdz ar to nav spēkā.
Gan deduktīvā, gan induktīvā loģika tiek izmantota tikai argumentos. Argumenti ir lietas, par kurām var strīdēties vai kurām var nepiekrist. Apraksti vai vienkāršs viedoklis nav argumenti, un tāpēc nevar izmantot nevienu no loģikas formām. Piemēram, sakot: “Mans mīļākais saldējums ir pekanriekstu sviests”, ir tikai viedoklis, un tāpēc nevar strīdēties.