Čīles Republika ir Dienvidamerikas valsts, kuras platība ir aptuveni 292,183 756,950 kvadrātjūdzes (776,713 1,250,000 kilometri). Andu kalni un Klusais okeāns to papildina pretējās pusēs. Pārējās tās robežas skar Peru, Bolīvija, Argentīna un Drake Passage. Papildus savai zemei Dienvidamerikā Čīlei ir arī Antarktīdas teritorija, kas aptver aptuveni XNUMX XNUMX jūdzes (XNUMX XNUMX XNUMX kilometrus). Tās teritorijā ir nedaudz vairāk par vienu procentu ūdens.
Čīles reģistrētā vēsture sniedzas pat pirms 10,000 1520 gadu. Tieši šajā laikā indiāņi migrēja uz šo apgabalu un iekārtoja tur mājas. Daudz vēlāk, 1540. gadā, portugāļu pētnieks Ferdinands Magelāns netālu no Čīles cietzemes atrada dienvidu eju, ko vēlāk sauca par Magelāna šaurumu. Vēlāk tajā pašā gadsimtā spāņu konkistadori, tostarp Djego de Almagro, devās uz Čīli no Peru. Līdz XNUMX. gadam Spānijas valsts iekarošana bija pilnā spēkā.
Lai gan tas nebija viegls uzdevums, Spānijai izdevās iegūt cietoksni Čīlē. Vietējie iedzīvotāji bieži cīnījās pretī, izraisot daudz neveiksmju un aizkavēšanos. 1800. gadu beigās un 1600. gadsimta pirmajā pusē vietējie iedzīvotāji vadīja daudzas sacelšanās. Tomēr tikai 1818. gadā Čīli līdz neatkarībai noveda patriots, vārdā Bernardo O’Higins. Tā paša gada 12. februārī Čīle pretendēja uz savu neatkarīgas republikas statusu.
Šodien Čīles valdību vada ievēlēts prezidents. Valsts prezidentam konstitucionāli nav atļauts darboties pēc kārtas. Valstī ir arī divu nozaru kongress, kurā ietilpst Senāts un Deputātu palāta. Konstitūcijā senatoriem ir atļauts strādāt astoņus gadus, savukārt deputātiem vienā reizē ir ierobežots līdz četriem gadiem. Kongresa galvenā mītne atrodas Valparaiso pilsētā.
Čīlē ir 15 dažādi reģioni, un katrā no tiem ir prezidenta iecelts intendants, kas pilda reģiona vadītāju. Reģioni ir sadalīti provincēs, kuras vada prezidenta iecelti gubernatori. Ar to zemes dalīšana neapstājas, jo katra province ir sadalīta komūnās. Katrā komūnā ir administratīvā pašvaldība, kurā ir mērs un padomes locekļi, kurus ievēl reizi četros gados.
Lielākā daļa Čīles iedzīvotāju ir mestizo, kas nozīmē, ka tie ir Eiropas un Amerikas un Indijas izcelsmes maisījums. Apmēram pieci procenti ir indiāņi. Dominējošā reliģija valstī ir Romas katolicisms, un to praktizē aptuveni 89 procenti iedzīvotāju. Vēl 10 procentus var klasificēt kā protestantus, bet viens procents ir ebreji. Spāņu valoda ir Čīles oficiālā valoda.