Pēc asins pārliešanas lielākā daļa cilvēku ir pilnīgi labi un viņiem ir vieglas blakusparādības vai tās nav. Šiem pacientiem nebūs jādara nekas savādāks vai neparasts. Reti daži cilvēki var slikti reaģēt uz pārlietajām asinīm, kas nozīmē, ka pārliešana var būt jāpārtrauc un pacientam var būt nepieciešama cita veida medicīniskā aprūpe. Rūpīga pārbaude pirms transfūzijas ir labākais veids, kā izvairīties no sliktas reakcijas.
Ir dažas komplikācijas, kas var rasties pēc asins pārliešanas. Var attīstīties drudzis, kas var izraisīt nopietnāku reakciju. Var rasties vieglas vai nopietnas alerģiskas reakcijas, sākot no nātrenes līdz anafilaktiskajam šokam, kurā pacients nevar pareizi elpot un var rasties sirds problēmas. Citi iespējamie simptomi ir trauksme, galvassāpes, reibonis, pietūkums, spiediena sajūta, muskuļu spazmas, tumšs urīns un elpas trūkums. Visi nevēlamie simptomi transfūzijas laikā un pēc tās ir jāuztver nopietni un jāpārbauda medicīnas speciālistiem, taču visbiežāk simptomi ir nelieli un pārliešanu var pabeigt vēlāk.
Lielākajā daļā gadījumu cilvēki pēc asins pārliešanas var atsākt normālas darbības, tostarp normāli ēst un dzert, kā arī lietot visas esošās zāles. Lielākā daļa cilvēku var doties mājās neilgi pēc transfūzijas, ja vien pamatslimības dēļ nav nepieciešama uzturēšanās slimnīcā. Pacientiem jābūt informētiem par blakusparādību pazīmēm un, ja rodas bažas, nekavējoties jāmeklē medicīniskā palīdzība.
Ir svarīgi, lai medicīnas darbinieks, kurš veic pārliešanu, veiktu pirmstransfūzijas skrīningu un rūpīgi uzraudzītu pacientu procesa laikā. Reakcijas biežāk rodas pārliešanas sākumā, lai gan dažkārt tās var rasties vēlāk. Akūtas reakcijas var būt dzīvībai bīstamas, ja tās netiek nekavējoties ārstētas.
Ja pārliešanai izmantotās asinis bija paša saņēmēja asinis, ir mazāka iespēja, ka persona uz to reaģēs slikti. Dažiem cilvēkiem, piemēram, tiem, kam ir plānota operācija, ir iespēja pirms laika ziedot asinis, lai tās izmantotu operācijas laikā. Ja asinis nāk no citas personas, šķiet, ka nav nozīmes tam, vai tās nākušas no svešinieka, kurš brīvprātīgi ziedojis asinis, vai no radinieka vai drauga, ja vien asinis ir pareizā tipa, kas atbilst pacienta asinīm.