Daudziem cilvēkiem, kuri nav piedzīvojuši zemestrīci, rodas iespaids, ka bīstamā daļa ir pati zemestrīce. Faktiski laiks pēc zemestrīces ir daudz bīstamāks, un zināt, ko darīt pēc zemestrīces, ir svarīga zemestrīces sagatavotības sastāvdaļa. Zemestrīces var izraisīt ļoti dažādus bojājumus, un dažkārt bojājumi ir ārkārtīgi bīstami, taču ne pārāk acīmredzami, piemēram, ja ir bojāta elektroinstalācija, kas izraisa ugunsgrēku konstrukciju sienās.
Kad zemestrīce ir beigusies, vispirms cilvēkiem ir jānovērtē apkārtnes drošība un jāpārbauda tuvumā esošie cilvēki. Ja cilvēki atrodas iekštelpās, ieteicams evakuēties, jo zemestrīces var izraisīt konstrukcijas nestabilitāti, kas izraisīs ēkas sabrukšanu. Ja izdzīvojušie sajūt gāzes smaku vai redz izlijušas ķīmiskas vielas, viņiem nekavējoties jāatbrīvo vieta. Tāpat, ja tiek pamanītas liesmas vai elektriskās dzirksteles.
Upuri ātri jāpārbauda, vai nav ievainojumu, koncentrējoties uz ABC: elpceļiem, elpošanu un cirkulāciju. Ja kādam ir smagas traumas vai ir aizdomas par galvas vai mugurkaula traumu, viņu nedrīkst pārvietot. Tāpat nav vēlams mēģināt atbrīvot vraku no iesprostotajiem upuriem, ja vien tiem nav tūlītējas nāves briesmas, jo nestabilas vraku kaudzes var vēl vairāk sāpināt cilvēkus, ja tos pārvieto cilvēki, kas nav pieredzējuši. Ja cilvēki ir atstāti ēkā traumu dēļ vai viņi ir iesprostoti, ēka ir skaidri jāmarķē, lai norādītu, ka tajā atrodas cilvēki.
Ja tiek atklāts aizdomas par komunālo pakalpojumu pārtraukumu, piemēram, gāzes, elektrības, ūdens vai kanalizācijas vadu, par to jāziņo avārijas dienestiem un komunālajam dienestam. Neatliekamās palīdzības dienesti parasti nedarbojas pēc zemestrīces, un tos var zvanīt arī uz ārkārtas palīdzības tālruņiem. Neatliekamās palīdzības numuru saraksta glabāšana ir laba ideja, lai sagatavotos situācijām, piemēram, pēc zemestrīces. Tālruņus drīkst izmantot tikai ārkārtas vajadzībām, lai izvairītos no tālruņa sistēmas aizsērēšanas, un izdzīvojušajiem jāklausās ar akumulatoru darbināmos radioaparātos, lai iegūtu informāciju.
Jāizvairās no ceļu pārvadiem un tiltiem, kamēr neatliekamās palīdzības dienesti tos nav notīrījuši pēc zemestrīces. Cilvēkiem, kas dzīvo netālu no okeāna, vajadzētu būt uzmanīgiem attiecībā uz brīdinājumiem par cunami, un cilvēki, kas dzīvo kopā ar citiem, var vēlēties izveidot ārkārtas tikšanās vietu, lai, ja viņi atdalītos kāda notikuma, piemēram, zemestrīces, laikā, viņi zinātu, kur doties, lai viens otru atrastu. Svarīgi ir arī sekot līdzi pēcgrūdieniem, jo daži pēcgrūdieni var būt tikpat smagi vai smagāki nekā sākotnējā zemestrīce, radot papildu postījumus.
Kad pēc zemestrīces konstrukcijas ir atbrīvotas, lai tās varētu iekļūt, cilvēkiem jābūt uzmanīgiem, atverot atvilktnes, skapjus un skapjus, jo zemestrīces laikā objekti var būt nobīdījušies. Ir arī ļoti ieteicams gaidīt, līdz tiks iztīrīti visi komunālie pakalpojumi, un cilvēkiem vajadzētu palikt tālāk no notriektām elektropārvades līnijām, ķīmisko vielu noplūdes pazīmēm un vietām, kuras avārijas dienesti ir atzīmējuši kā bīstamas.
Lai sagatavotos notikumiem pēc zemestrīces, cilvēkiem ir jāsamontē zemestrīces drošības komplekts, kas var darboties arī kā vispārējs avārijas vai katastrofas komplekts. Pārtikas krājumi, tīrs ūdens, medikamenti, baterijas, radioaparāti, kabatas lukturīši, medicīnas piederumi, apģērbs un segas ir jāuzglabā kopā ar pārtiku un ūdeni mājdzīvniekiem. Daudziem cilvēkiem patīk komplektā glabāt arī svarīgu dokumentu, piemēram, dzimšanas apliecību, māju un automašīnu dokumentu un pasu kopijas, lai tas pēc vajadzības būtu viegli pieejams, un arī skaidras naudas glabāšana ir laba ideja. Parasti avārijas komplektā ir jābūt pietiekami daudz līdzekļu, lai bez palīdzības iztiktu 72 stundas.