TJG Online
Bizness un ekonomika

Kas notiek ar noguldījumiem, ja banka bankrotē?

Īsā atbilde

Latvijā un visā Eiropas Savienībā noguldījumus aizsargā noguldījumu garantiju sistēma: ja kredītiestāde nespēj izmaksāt naudu, garantēto atlīdzību līdz 100 000 eiro vienam noguldītājam vienā bankā izmaksā no Noguldījumu garantiju fonda. Latvijā sistēmu pārvalda Latvijas Banka.

Garantija darbojas automātiski. Noguldītājam nav jāslēdz atsevišķs apdrošināšanas līgums un nav jāmaksā prēmija: iemaksas fondā veic pašas bankas un krājaizdevu sabiedrības. Kad iestājas noguldījumu nepieejamība, proti, uzraugs konstatē, ka kredītiestāde nespēj izmaksāt noguldījumus, vai tiesa pasludina maksātnespēju, sāk darboties izmaksas mehānisms. Nauda tiek izmaksāta, izmantojot citu banku kā izmaksātāju, un par konkrēto vietu, termiņiem un kārtību paziņo Latvijas Banka.

Segums attiecas uz vienu noguldītāju vienā bankā, nevis uz vienu kontu. Ja cilvēkam vienā bankā ir norēķinu konts, krājkonts un termiņnoguldījums, tos saskaita kopā un tad piemēro griestus. Kopīgam kontam katra līdzīpašnieka daļu parasti uzskata par atsevišķu noguldījumu. Tieši šeit rodas visbiežākā kļūda: cilvēks sadala naudu vairākos kontos vienā bankā, domādams, ka tādējādi palielina aizsardzību. Lai palielinātu segumu, naudu jāsadala starp dažādām kredītiestādēm, turklāt jāpārliecinās, ka tās tiešām ir atsevišķas iestādes, nevis vienas bankas filiāles ar atšķirīgiem zīmoliem.

Dažos gadījumos regulējums paredz uz laiku palielinātu aizsardzību noguldījumiem, kas radušies no īpašiem darījumiem, piemēram, mājokļa pārdošanas, mantojuma vai apdrošināšanas atlīdzības. Šāda pastiprinātā aizsardzība ir ierobežota laikā un summas ziņā, un tās nosacījumus nosaka Noguldījumu garantiju likums. Ja tieši pirms notikuma kontā ienākusi liela vienreizēja summa, par to ir vērts pajautāt uzreiz, jo pieteikšanās kārtība atšķiras no parastās izmaksas.

Ne viss, kas glabājas bankā, ir noguldījums. Ieguldījumu fondu daļas, akcijas, obligācijas un citi finanšu instrumenti pieder klientam un tiek nodalīti no bankas mantas, tāpēc uz tiem attiecas cita, mazāka apmēra aizsardzības shēma ieguldītājiem, nevis noguldījumu garantija. Dzīvības apdrošināšanas uzkrājumi darbojas pēc savas loģikas. Bankas pašas emitētas obligācijas vai subordinētās saistības garantijā neietilpst vispār, un šis ir klasisks pārsteigums cilvēkiem, kuriem bankas darbinieks kādreiz piedāvājis „nedaudz izdevīgāku noguldījumu“.

Ja banka nonāk grūtībās, praktiskā rīcības secība ir šāda. Vispirms pārliecinieties par oficiālo informāciju Latvijas Bankas un pašas kredītiestādes paziņojumos, nevis sociālajos tīklos. Sagatavojiet personu apliecinošu dokumentu un ziņas par saviem kontiem. Pārbaudiet, vai jūsu ienākošie maksājumi, algu konts un automātiskie maksājumi ir jāpārvirza uz citu banku, jo tieši tas rada vislielākās ikdienas neērtības. Kredītu maksājumi bankas maksātnespējas dēļ nepazūd: saistības pret banku paliek spēkā un pāriet uz mantas pārņēmēju.

Pirms naudas noguldīšanas ir vērts pārbaudīt divas lietas. Pirmā: vai iestāde ir Latvijā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī licencēta kredītiestāde, jo tieši licence nosaka, kuras valsts garantiju sistēma atbild par izmaksu. Otrā: vai piedāvātais produkts tiešām ir noguldījums. Latvijas Bankā ir pieejams uzraudzīto tirgus dalībnieku saraksts, un ārvalstu tiešsaistes platformas, kas piedāvā neparasti augstas likmes, bieži darbojas ar citas valsts licenci vai bez tās vispār.

Kas ir bankas noregulējums

Vēl viens svarīgs jēdziens ir noregulējums. Mūsdienu Eiropas regulējums paredz, ka lielas bankas grūtību gadījumā ne vienmēr tiek likvidētas: uzraugs var pārņemt kontroli, pārdot daļu darbības citai bankai vai norakstīt akcionāru un noteiktu kreditoru prasījumus, lai saglabātu maksājumu pakalpojumus. Parastam noguldītājam garantētā summa arī šādā scenārijā paliek aizsargāta, bet akcionāri un dažu vērtspapīru turētāji var zaudēt ieguldīto.

Kas sedz vairāk par garantēto summu

Daļa, kas pārsniedz garantēto apmēru, kļūst par prasījumu pret maksātnespējīgo kredītiestādi. To piesaka administratoram noteiktā termiņā, un tā apmierināšana ir atkarīga no tā, cik daudz līdzekļu izdodas atgūt no bankas mantas un kādā kreditoru grupā prasījums ietilpst.

Tieši tāpēc lielākas summas glabāšana vienā iestādē ir apzināts risks, nevis tehniska detaļa. Uzņēmumiem, kuru apgrozāmie līdzekļi krietni pārsniedz garantijas slieksni, ir jēga strādāt ar vairākām bankām, kaut vai tāpēc, lai maksātnespējas vai kiberincidenta gadījumā algas varētu izmaksāt no otra konta.

Kad ir vērts prasīt speciālista padomu

Ja jautājums skar vairākus īpašniekus, pilnvarotas personas, nepilngadīgā vārdā atvērtu kontu, mantojuma masu vai uzņēmuma naudas plūsmu, aprēķins par to, kuram pienākas atlīdzība un kādā apmērā, var būt sarežģīts. Šādā gadījumā ir vērts konsultēties ar juristu vai zvērinātu advokātu, nevis paļauties uz vispārīgiem skaidrojumiem.

Aktuālo garantētās atlīdzības apmēru, izmaksas termiņus un to, uz kurām iestādēm sistēma attiecas, publicē Latvijas Banka. Tie ir jāpārbauda avotā, jo detaļas laika gaitā mainās.

Krājaizdevu sabiedrību biedriem der atcerēties atšķirību starp pajas kapitālu un noguldījumu: pirmais ir dalība kapitālā ar visu ar to saistīto risku, otrais ir aizsargāts tāpat kā bankā.

Avoti