Kas notika 11. jūnijā? Vēstures notikumi

Autosporta vēsturē 1955. gada 11. jūnijs ir melnākā diena. Lemānas 24 stundu sacīkstēs Francijā sadursmes rezultātā sacīkšu automobilis ietriecās skatītāju tribīnēs, un bojā gāja vairāk nekā astoņdesmit cilvēku. Traģēdijas sekas bija ilglaicīgas: vairākas valstis uz laiku aizliedza autosacīkstes, tika pārbūvētas trases un ieviestas jaunas skatītāju drošības prasības, kas veidoja pamatu mūsdienu motoru sporta drošības kultūrai.

Kino vēsturē šis datums saistās ar filmas „E.T. Ārpuszemes viesis" pirmizrādi Amerikas Savienotajās Valstīs 1982. gadā. Filma kļuva par vienu no komerciāli veiksmīgākajām sava laika filmām un noteica veselas paaudzes priekšstatu par ģimenes fantastikas žanru. Latvijā tā, tāpat kā daudzas Rietumu filmas, plašu skatītāju loku sasniedza ievērojami vēlāk, jo padomju okupācijas apstākļos Rietumu kino izplatīšana bija stingri ierobežota.

ASV politiskajā vēsturē 1776. gada 11. jūnijs ir diena, kad Kontinentālais kongress izveidoja piecu cilvēku komiteju Neatkarības deklarācijas teksta sagatavošanai. Tajā darbojās Tomass Džefersons, Bendžamins Franklins, Džons Adamss, Rodžers Šērmens un Roberts Livingstons, bet galveno teksta melnrakstu rakstīja Džefersons. Šis piemērs labi rāda, ka vēsturiski nozīmīgi dokumenti reti top viena cilvēka rokās un ka to pieņemšanas process ilgst nedēļas vai mēnešus.

Vēl viens ar šo datumu saistīts notikums, kas 2001. gadā plaši izskanēja pasaules presē, bija Oklahomasitijā sarīkotā sprādziena organizētāja Timotija Makveja nāvessoda izpilde Amerikas Savienotajās Valstīs. Latvijas lasītājam te ir būtiska atšķirība, kas jāatceras: Latvijā nāvessods ir atcelts un tā piemērošana nav iespējama, jo to nepieļauj gan nacionālais regulējums, gan Latvijai saistošās Eiropas cilvēktiesību normas. Smagākais Krimināllikumā paredzētais sods Latvijā ir mūža ieslodzījums. Latvijas vēsturē jūnijs ir citu, daudz sāpīgāku gadadienu mēnesis. 14. jūnijs ir komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena, atceroties 1941. gada masveida deportācijas, kurās uz Sibīriju tika izvesti tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, tostarp bērni un veci cilvēki. 17. jūnijs savukārt atgādina par 1940. gada padomju okupācijas sākumu. Šīs dienas ir noteiktas kā atceres dienas, un tās ir daudz nozīmīgākas par nejaušām interneta gadadienām.

Tieši tāpēc ar sarakstiem „kas notika šajā dienā" jārīkojas uzmanīgi. Tādi saraksti internetā bieži tiek pārkopēti bez avota pārbaudes, un kopā ar tekstu ceļo arī kļūdas datumos, vārdos un skaitļos. Ja notikums jums ir svarīgs, piemēram, skolas darbam vai publikācijai, katrs fakts jāpārbauda vismaz divos neatkarīgos avotos, no kuriem vismaz vienam jābūt iestādes, muzeja, bibliotēkas vai enciklopēdijas publicētam materiālam.

Latvijas notikumu pārbaudei ir labi rīki. Latvijas Nacionālā enciklopēdija sniedz redakcionāli pārbaudītus šķirkļus latviešu valodā, digitalizētajā periodikā var izlasīt, ko par notikumu rakstīja tā laika prese, bet dokumentus par iestāžu, uzņēmumu un personu likteņiem glabā Latvijas Nacionālais arhīvs. Represiju jautājumos papildu materiālus un liecības uztur muzeji, kas specializējas okupācijas periodā.