TJG Online
Vēsture un valdība

Kas notika 15. decembrī?

Īsā atbilde

15. decembrī 1859. gadā piedzima esperanto valodas radītājs Ludviks Lazars Zamenhofs, 1890. gadā tika nogalināts siu vadonis Sēdošais Vērsis, 1961. gadā Jeruzalemes tiesa piesprieda nāvessodu Ādolfam Eihmanim, 1966. gadā nomira Volts Disnejs un 1970. gadā padomju zonde „Venera 7" pirmo reizi veica mīksto nosēšanos uz citas planētas virsmas un raidīja no turienes datus.

Šīs dienas visievērojamākais notikums zinātnes vēsturē ir tieši „Veneras 7" nosēšanās. Neviens aparāts pirms tam nebija izturējis Venēras atmosfēras spiedienu un temperatūru tik ilgi, lai nosūtītu signālu no virsmas. Tas ir viens no retajiem gadījumiem, kad padomju kosmosa programma sasniedza kaut ko, ko amerikāņi atkārtoja tikai gadus vēlāk.

Zamenhofa dzimšanas diena esperantistu kustībā tiek atzīmēta kā Zamenhofa diena jeb esperanto grāmatas diena. Viņš dzimis Belostokā, toreizējās Krievijas impērijas teritorijā, daudzvalodu pilsētā, un tieši ikdienas valodu konflikti bija iemesls, kāpēc viņš uzsāka darbu pie neitrālas starpvalodas. Latvijā esperanto kustība bija samērā aktīva starpkaru periodā, un šī diena joprojām ir viens no retajiem datumiem, ko atzīmē arī vietējās esperantistu biedrības.

1961. gada spriedums Eihmaņa lietā ir svarīgs ne tikai kā vēstures fakts. Prāva Jeruzalemē mainīja veidu, kā pasaule runā par holokaustu: pirmo reizi liecināja desmitiem izdzīvojušo, un process tika plaši pārraidīts. Latvijas kontekstā tas ir tiešs sasaistes punkts ar 1941. gada rudens un ziemas notikumiem Rīgā, par kuriem prāvā arī tika runāts.

Slazds ar decembra datumiem Latvijas vēsturē

Ja meklē, kas 15. decembrī notika tieši Latvijā, jāņem vērā kalendāra maiņa. Līdz 1918. gadam šeit, tāpat kā visā Krievijas impērijā, lietoja Jūliāna kalendāru, kas 20. gadsimtā atpalika par trīspadsmit dienām. Tas nozīmē, ka datums vecos laikrakstos un baznīcas grāmatās nesakrīt ar mūsdienu datumu.

Klasiskais piemērs ir Ziemassvētku kaujas: tās sākās 1916. gada 23. decembrī pēc vecā stila, kas atbilst 1917. gada 5. janvārim pēc mūsdienu kalendāra. Tieši tāpēc dažādos avotos par vienu un to pašu notikumu atrodami divi dažādi datumi, un abi ir pareizi, tikai dažādās sistēmās. Ja avotā nav norādīts stils, pirmais, kas jāpārbauda, ir publikācijas gads.

Kur pārbaudīt, kas notika konkrētā dienā

Latvijas notikumiem visnoderīgākais rīks ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitalizēto periodisko izdevumu krājums, kur var atvērt konkrētās dienas avīzi un lasīt to, kas tolaik tiešām tika rakstīts, nevis vēlāku pārstāstu. Dokumentiem un personu lietām jāvēršas Latvijas Nacionālajā arhīvā.

Vārda dienas ir atsevišķs jautājums. Latvijā vārdadienu kalendāra saturu apstiprina īpaša komisija, kas darbojas pie Valsts valodas centra, un kalendārs laika gaitā papildinās, tāpēc vecs sienas kalendārs un jauns var nesakrist. Tā nav kļūda, bet gan normāla kalendāra atjaunināšana.

Ar ko šo datumu jauc

15. decembri regulāri sajauc ar 10. decembri, kad tiek pasniegtas Nobela prēmijas un atzīmēta Cilvēktiesību diena, un ar 18. novembri saistītajiem atceres datumiem. Tests ir vienkāršs: oficiālās atceres un atzīmējamās dienas Latvijā ir uzskaitītas likumā par svētku, atceres un atzīmējamām dienām; ja datuma tur nav, tas ir tikai vēsturisks notikums, nevis atzīmējama diena.

Tāpat jāpatur prātā, ka starptautiskās dienas nosaka dažādas organizācijas: dažas ANO Ģenerālā asambleja, citas UNESCO, vēl citas nevalstiskas kustības. Kustību pasludinātas dienas nav saistošas nevienai iestādei.

Godīgi par precizitāti

Datumu saraksti internetā ir viens no visbiežāk pārkopētajiem satura veidiem, un kļūdas tajos pārceļo no vietnes uz vietni gadiem ilgi. Gadskaitļi, kas atšķiras par vienu gadu, parasti nozīmē, ka kaut kur sajaukts notikuma sākums ar tā oficiālo apstiprinājumu. Ja datums vajadzīgs rakstam, referātam vai piemiņas pasākumam, tas jāpārbauda primārajā avotā.

Avoti