TJG Online
Vēsture un valdība

Kas notika 19. jūnijā?

Īsā atbilde

19. jūnijā 1865. gadā Teksasā tika paziņots par verdzības izbeigšanu, un šo dienu ASV atzīmē kā Juneteenth, bet 1910. gadā tajā pašā datumā pirmoreiz svinēja Tēva dienu. Latvijā Tēvu diena ir septembra otrajā svētdienā, un jūnija atceres dienas šeit ir citas.

Vēsturiski nozīmīgākais 19. jūnija notikums ir paziņojums Galvestonā Teksasā 1865. gadā, kad Savienības karaspēka virsnieks pasludināja, ka visi štata vergi ir brīvi. Emancipācijas proklamācija bija izdota jau divus gadus agrāk, bet Teksasā to nepiemēroja, jo tur nebija Savienības karaspēka. Tieši šī nokavētā brīvības ziņa kļuva par svētku pamatu, un tos sāka svinēt afroamerikāņu kopienas, sākot ar pašu Teksasu.

Svētku nosaukums ir vārdu savienojums no jūnija un deviņpadsmitā, un divdesmit pirmā gadsimta sākumā tie kļuva par ASV federālu svētku dienu. Latvijas lasītājam te jāņem vērā, ka verdzības izbeigšana ASV un dzimtbūšanas atcelšana Baltijas guberņās ir divi pilnīgi atsevišķi procesi ar atšķirīgu juridisko saturu, un tos salīdzinot bieži tiek zaudēta precizitāte.

Ar to pašu datumu saistās Tēva dienas aizsākums. 1910. gadā Spokanā Vašingtonas štatā Sonora Smārta Doda, iedvesmojusies no Mātes dienas sprediķa, panāca, ka pilsētā godina tēvus. Ideja izplatījās lēni un oficiālu statusu ASV ieguva tikai pēc vairākiem gadu desmitiem, bet mūsdienās Tēvu diena dažādos datumos tiek atzīmēta daudzās valstīs.

Latvijā Tēvu diena ir septembra otrajā svētdienā, un tā ir atzīmējama, nevis svinama diena, tātad brīvdiena tā nav. Mātes diena Latvijā ir maija otrajā svētdienā. Abu dienu datumi ir noteikti likumā par svētku, atceres un atzīmējamām dienām, un tieši šis likums, nevis tradīcija, ir vieta, kur pārbaudīt, vai kāda diena ir brīvdiena.

Jūnijs Latvijas kalendārā ir piesātināts ar citiem datumiem. 14. jūnijs ir komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena, kas atgādina par 1941. gada deportācijām, 17. jūnijs ir Latvijas Republikas okupācijas diena, bet 23. un 24. jūnijs, Līgo un Jāņu diena, ir brīvdienas. Ja meklējat notikumus tieši 19. jūnijā, Latvijas vēsturē tā nav atsevišķi iezīmēta diena.

No citiem pasaules notikumiem šajā datumā parasti min Kuveitas neatkarības pasludināšanu 1961. gadā, Meksikas imperatora Maksimiliāna nāvessoda izpildi 1867. gadā un Blēza Paskāla dzimšanu 1623. gadā. Šādi saraksti vienmēr ir izlase, nevis pilns uzskaitījums, un dažādos avotos tie atšķiras.

Juneteenth svinēšanas veids ASV ir vietējs un kopienas veidots: ielu svētki, ģimenes mielasti, koncerti un vēstures lasījumi. Federālā statusa iegūšana nozīmēja, ka valsts iestādes šajā dienā nestrādā, bet privātajā sektorā brīvdiena ir darba devēja izvēle. Latvijas lasītājam no tā izriet skaidra atziņa: svētku oficiālais statuss un tas, vai diena ir brīva, ir divi atsevišķi jautājumi arī pie mums.

Kā Latvijā nosaka svētku un atceres dienas

Svinamās, atceres un atzīmējamās dienas nosaka atsevišķs likums, kuru Saeima laiku pa laikam papildina. Svinamās dienas parasti ir brīvdienas, atceres dienas ir veltītas piemiņai un tajās pie ēkām izkar valsts karogu sēru noformējumā, bet atzīmējamās dienas ir tradīcijas dienas bez īpaša režīma.

Atsevišķos gadījumos, ja svētku diena iekrīt nedēļas nogalē, brīvdiena tiek pārcelta, un praksē darbdienu pārcelšanu apstiprina ar valdības rīkojumu. Tāpēc katru gadu decembrī ir vērts pārbaudīt nākamā gada brīvdienu kalendāru oficiālajos avotos, nevis paļauties uz sociālajos tīklos izplatītiem attēliem.

Praktiski tas nozīmē: ja darba devējs apgalvo, ka kāda diena ir brīva, vai otrādi, strīdu izšķir nevis tradīcija, bet likuma teksts un Darba likuma normas par darbu svētku dienās. Neskaidrībās par darba laiku un samaksu svētku dienās skaidrojumu sniedz Valsts darba inspekcija.

Kā pārbaudīt, kas patiešām notika

Latvijas notikumiem pirmais avots ir digitalizētā prese portālā periodika.lv, kur var atvērt tieši 19. jūnija laidienu jebkurā gadā. Tiesību aktu pieņemšanas datumus pārbauda likumi.lv, bet arhīvu dokumentus pieprasa Latvijas Nacionālajā arhīvā.

Ārvalstu notikumiem uzticamākie ir attiecīgās valsts arhīvi, bibliotēkas un muzeji, nevis apkopojumu vietnes. Tulkotos sarakstos bieži sastopamas kļūdas personvārdos un gados, un viena pārbaude oficiālā avotā parasti atrisina šaubas.

Avoti