TJG Online
Vēsture un valdība

Kas notika 2. novembrī?

Atjaunināts Publicēts 3 min lasīšana

Īsā atbilde

Ar 2. novembri saistās Balfūra deklarācija 1917. gadā, pirmais regulārais televīzijas raidījums Lielbritānijā 1936. gadā un vairāki citi notikumi, bet Latvijā šī diena tradicionāli ir Dvēseļu diena. Konkrēta gada notikumus visprecīzāk var pārbaudīt tā laika presē digitālajā krājumā periodika.lv.

Vispazīstamākais 2. novembra notikums ir Balfūra deklarācija. 1917. gadā Lielbritānijas ārlietu ministrs Artūrs Balfūrs nosūtīja vēstuli lordam Rotšildam, paužot valdības atbalstu ebreju nacionālā mājokļa izveidei Palestīnā. Vēstule bija īsa, bet tās formulējumi uz gadu desmitiem noteica Tuvo Austrumu politisko strīdu ietvaru, un tā joprojām tiek citēta abās konflikta pusēs.

Tajā pašā datumā 1936. gadā Lielbritānijas raidorganizācija no Aleksandras pils Londonā sāka pasaulē pirmo regulāro televīzijas apraidi. Raidījumi bija īsi, uztvērēju bija maz un pārraide aptvēra tikai Londonas apkaimi, taču tieši no šīs dienas skaita mūsdienu televīzijas vēsturi. Sešpadsmit gadus agrāk, 1920. gada 2. novembrī, ASV radiostacija Pitsburgā pārraidīja prezidenta vēlēšanu rezultātus, un to mēdz saukt par pirmo komerciālo radioraidījumu.

Divdesmitā gadsimta vidus 2. novembrim pievienoja divus politiski smagus notikumus. 1930. gadā Adisabebā par Etiopijas imperatoru tika kronēts Hailē Selasije, kura valdīšana beidzās ar militāru apvērsumu un kurš kļuva par rastafarianisma centrālo figūru. 1963. gada 1. un 2. novembra naktī Dienvidvjetnamā tika gāzts un nogalināts prezidents Ngo Dinh Diems, kas paātrināja ASV iesaisti Vjetnamas karā.

Latvijā 2. novembris ir Dvēseļu diena, kas noslēdz Visu svēto dienu. Baznīcās šajā dienā piemin mirušos, kapsētās deg sveces, un tradīcija sasaucas ar senāko latviešu veļu laiku, kad rudens tumšākajā posmā mājās gaidīja aizgājušos radus. Tā nav valsts noteikta svinama diena, brīvdiena tā nav, taču kapu apmeklēšana šajā laikā ir plaši izplatīta.

Novembris Latvijas vēsturē kopumā ir smags mēnesis. 1919. gada rudenī notika cīņas ar Bermonta karaspēku, un uzvaru pie Rīgas 11. novembrī šodien atzīmē kā Lāčplēša dienu, bet 18. novembris ir valsts proklamēšanas diena. Meklējot notikumus konkrētā 2. novembrī, tieši šis konteksts palīdz saprast, kāpēc tā laika avīzēs šī datuma ziņas bieži ir par frontes līniju, nevis par ikdienu.

Lasot sarakstus ar notikumiem kādā datumā, jārēķinās ar divām tipiskām kļūdām. Pirmā ir ASV un Rietumeiropas notikumu pārsvars, jo lielākā daļa šādu sarakstu ir tulkoti. Otrā ir datējuma nesakritība, kad notikums ilga vairākas dienas vai norisinājās citā laika joslā, un dažādi avoti tāpēc norāda dažādus datumus.

Kā pašam pārbaudīt, kas notika kādā datumā

Latvijas notikumiem visērtākais rīks ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitalizētās preses krājums periodika.lv, kur var atvērt konkrēta datuma avīzi un izlasīt, par ko tolaik rakstīja. Šis ir arī vienīgais veids, kā redzēt, kā notikums tika uztverts tajā brīdī, nevis vēlākā vērtējumā.

Normatīvo aktu pieņemšanas un spēkā stāšanās datumus pārbauda portālā likumi.lv un oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis. Arhīvu dokumentiem, dzimtsarakstu un represiju lietām jāvēršas Latvijas Nacionālajā arhīvā, kuram ir arī tiešsaistes meklēšanas rīki.

Vecais un jaunais stils: kāpēc datumi nesakrīt

Krievijas impērijā, kuras sastāvā ietilpa Latvijas teritorija, līdz divdesmitā gadsimta sākumam lietoja Jūlija kalendāru, tā saukto veco stilu. Atšķirība no Gregora kalendāra deviņpadsmitajā gadsimtā bija divpadsmit dienas, bet divdesmitajā gadsimtā trīspadsmit dienas.

Tāpēc vecos dokumentos viens un tas pats notikums var būt datēts divējādi, un nopietnos avotos abi datumi tiek rakstīti blakus. Ja rakstāt vēstures darbu, vienmēr norādiet, kuru stilu lietojat, jo tieši šī neuzmanība rada visvairāk pārpratumu par notikumu secību.

Ko darīt, ja vajag notikumu tieši par savu dzimtu

Ģimenes vēsturei datumu saraksti nepalīdz. Sākumpunkts ir baznīcu grāmatas un dzimtsarakstu ieraksti, kas glabājas Latvijas Nacionālajā arhīvā, un daļa no tiem ir pieejama tiešsaistē. Pieprasījumu arhīvam var iesniegt arī elektroniski, un izziņas sagatavošana aizņem noteiktu laiku.

Ja pēc arhīva atbildes rodas juridiski jautājumi, piemēram, par mantojumu vai īpašuma atjaunošanu, tālāk jādodas pie zvērināta notāra vai advokāta. Vēstures izziņa pati par sevi tiesības nerada, tā ir tikai pierādījums, ko izmanto lietvedībā.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Vēsture un valdība Sadaļas jautājumi ar burtu N Ziņot par neprecizitāti