TJG Online
Vēsture un valdība

Kas notika 2. septembrī?

Atjaunināts Publicēts 3 min lasīšana

Īsā atbilde

Ar 2. septembri saistās divi pasaules mēroga notikumi: 1666. gadā šajā dienā Londonā sākās Lielais ugunsgrēks, bet 1945. gadā Tokijas līcī tika parakstīts Japānas kapitulācijas akts, ar ko formāli beidzās Otrais pasaules karš. Latvijai svarīgs ir 1991. gada 2. septembris, kad Amerikas Savienotās Valstis paziņoja, ka atzīst Baltijas valstu neatkarību.

Lielais Londonas ugunsgrēks sākās naktī uz 1666. gada 2. septembri maiznīcā Pudinga ielā un turpinājās līdz 5. septembrim. Liesmas iznīcināja lielāko daļu senās, mūru ieskautās pilsētas, tostarp veco Svētā Pāvila katedrāli, un desmitiem tūkstošu cilvēku palika bez pajumtes. Bojāgājušo skaits oficiālajos sarakstos ir pārsteidzoši mazs, taču vēsturnieki brīdina, ka nabadzīgāko iedzīvotāju nāves gadījumi vienkārši netika reģistrēti. Tieši šis ugunsgrēks Anglijā pamudināja uz pirmajiem mūsdienu ugunsdrošības un apdrošināšanas risinājumiem, no kuriem vēlāk izauga visa nozare.

Otrs datums ir 1945. gada 2. septembris. Uz ASV kaujas kuģa „Missouri" klāja Tokijas līcī Japānas pārstāvji parakstīja kapitulācijas aktu, un ar to beidzās kara darbība Klusajā okeānā. Eiropā karš bija beidzies jau maijā, tāpēc latviešu apziņā 2. septembris nav iesakņojies kā kara beigu diena, lai gan starptautiski tieši to uzskata par Otrā pasaules kara noslēgumu. Tajā pašā dienā Hanojā tika pasludināta Vjetnamas neatkarība, un Vjetnamā 2. septembris joprojām ir valsts svētku diena.

Latvijas vēsturē 1991. gada 2. septembris iekrīt dažu nedēļu posmā, kad neatkarības atjaunošana ieguva starptautisku apstiprinājumu. Pēc augusta puča izgāšanās Latvijas Republikas Augstākā padome 21. augustā pieņēma konstitucionālo likumu par valstisko statusu, un turpmākajās dienās sekoja atzīšanas paziņojumi. ASV savu paziņojumu sniedza 2. septembrī, PSRS Valsts padome Baltijas valstu neatkarību atzina 6. septembrī, bet 17. septembrī Latvija, Lietuva un Igaunija tika uzņemtas Apvienoto Nāciju Organizācijā. Šo notikumu hronoloģiju apkopo Ārlietu ministrija un Latvijas Nacionālais arhīvs.

Ja meklējat, kas 2. septembrī notika tieši Latvijā vai kādā konkrētā gadā, jārēķinās ar kalendāra maiņu. Krievijas impērijā, tostarp Vidzemē, Kurzemē un Latgalē, līdz 1918. gadam lietoja Jūlija kalendāru, kas 19. gadsimtā no Gregora kalendāra atpalika par 12 dienām, bet 20. gadsimtā par 13. Tāpēc baznīcas grāmatās ierakstītais dzimšanas vai laulības datums var atšķirties no tā, kas vēlāk ierakstīts padomju laika dokumentos. Rakstot vēstures tekstu, vienmēr jānorāda, pēc kura kalendāra datums dots.

Biežākā kļūda, meklējot atbildi uz jautājumu „kas notika šajā dienā", ir paļaušanās uz sociālo tīklu un satura fermu sarakstiem. Tajos gadskaitļi mēdz būt pārrakstīti ar kļūdām, notikumi pārcelti par dienu uz priekšu vai atpakaļ laika joslu dēļ, un skaitļi par upuriem vai zaudējumiem pārspīlēti. Jebkuru apgalvojumu ir vērts pārbaudīt vismaz divos savstarpēji neatkarīgos avotos, no kuriem vismaz viens ir arhīvs, muzejs, bibliotēka vai akadēmisks izdevums.

Kā pārbaudīt konkrēta datuma notikumus

Sāciet ar laikrakstiem. Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitālajā krājumā ir skenēta Latvijas prese, un tur var atvērt tieši tās dienas vai nākamās dienas numuru, kurā notikums aprakstīts. Tas parāda ne tikai faktu, bet arī to, kā notikumu uztvēra laikabiedri. Otrs solis ir Latvijas Nacionālā arhīva resursi, kur pieejami baznīcu grāmatu un civilstāvokļa aktu attēli, iestāžu lietvedības dokumenti un fotoattēli.

Trešais solis ir normatīvo aktu datubāze, ja datums saistīts ar likuma vai lēmuma pieņemšanu. Oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis" redzams gan pieņemšanas, gan publicēšanas, gan spēkā stāšanās datums, un šie trīs datumi ļoti bieži nesakrīt. Rakstot, precizējiet, kuru no tiem lietojat, jo strīdi par „kad likums stājās spēkā" visbiežāk rodas tieši no šīs neskaidrības.

Kad ir vērts maksāt speciālistam

Ja datums vajadzīgs juridiskam mērķim, piemēram, mantojuma lietā, pilsonības vai īpašuma atjaunošanas jautājumā, ar interneta izdruku nepietiek. Tādā gadījumā no Latvijas Nacionālā arhīva jāpasūta arhīva izziņa vai dokumenta apliecināta kopija, un tieši šo dokumentu pieņems zvērināts notārs, tiesa vai iestāde. Izziņas sagatavošana prasa laiku, tāpēc to pieprasa pēc iespējas agrāk.

Ja meklējumi aizved uz vācu vai krievu valodā rakstītiem 19. gadsimta ierakstiem, gotu rakstā vai grūti lasāmā rokrakstā, var būt lietderīgi piesaistīt profesionālu ģenealogu vai arhīva pētnieku. Viņš zina, kuros fondos meklēt, un prot pareizi pārrēķināt datumus starp kalendāriem, kas pašam pētniekam bieži ir galvenā kļūdu vieta.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Vēsture un valdība Sadaļas jautājumi ar burtu N Ziņot par neprecizitāti