Kas notika 20. novembrī? Nozīmīgākie notikumi

Atjaunināts 2026. gada 19. septembrīPublicēts 2022. gada 12. septembrī 2 min lasīšana

Īsā atbilde

20. novembris vēsturē pirmām kārtām ir Nirnbergas procesa sākums 1945. gadā, kad Starptautiskais kara tribunāls sāka tiesāt nacistiskās Vācijas vadītājus, un Bērnu tiesību konvencijas pieņemšanas diena ANO Ģenerālajā asamblejā 1989. gadā, ko pasaulē atzīmē kā Vispasaules bērnu dienu.

Nirnbergas process bija pirmā reize, kad valsts vadītājus tiesāja starptautiska tiesa par kara noziegumiem, noziegumiem pret cilvēci un noziegumiem pret mieru. Tribunālā piedalījās tiesneši no ASV, Lielbritānijas, Francijas un PSRS. Galvenajā procesā apsūdzēto bija divdesmit četri, no kuriem tiesāja divdesmit divus; divpadsmit tika piespriests nāvessods, septiņiem cietumsods, bet trīs tika attaisnoti. Attaisnojošie spriedumi ir tā detaļa, ko sarunvalodā visbiežāk izlaiž, un tieši tie bija arguments par labu tam, ka process nebija tikai uzvarētāju atriebība.

Latvijai Nirnbergas mantojums ir tiešs, nevis abstrakts. No turienes nāk princips, ka pavēles izpilde neatbrīvo no atbildības, un ideja par noziegumiem pret cilvēci kā atsevišķu noziegumu sastāvu. Latvijas Krimināllikumā šādiem noziegumiem noilgums netiek piemērots, kas ļāva izmeklēt gan holokausta, gan padomju represiju lietas daudzus gadu desmitus pēc notikumiem. Praksē lielākā problēma bija nevis tiesību norma, bet pierādījumi un liecinieku vecums.

Bērnu tiesību konvencija, kas pieņemta tieši 20. novembrī, ir visplašāk ratificētais cilvēktiesību dokuments pasaulē. Latvija tai pievienojās pēc neatkarības atjaunošanas, un tās principi ir iestrādāti Bērnu tiesību aizsardzības likumā: bērna labāko interešu prioritāte, tiesības tikt uzklausītam un aizsardzība pret vardarbību. Ikdienā uz šo likumu balstās bāriņtiesu lēmumi un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas pārbaudes.

Kā Latvijā izmanto šo datumu praksē

Skolās un pašvaldībās 20. novembra nedēļā parasti notiek bērnu tiesību tematiskās aktivitātes, un tieši ap šo datumu publicē pārskatus par bāriņtiesu darbu un uzticības tālruņu statistiku. Ja meklējat skaitļus par bērnu tiesību jomu Latvijā, aktuālos datus publicē Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija un Labklājības ministrija, nevis starptautiskās organizācijas, kuru dati parasti atpaliek par pāris gadiem.

Slazds: Nirnbergas likumi nav Nirnbergas process

Visizplatītākā kļūda ir sajaukt 1935. gada Nirnbergas likumus ar 1945. gada Nirnbergas procesu. Pirmie bija nacistiskās Vācijas rasu likumi, kas legalizēja ebreju diskrimināciju; otrais bija tiesas process pret šīs sistēmas vadītājiem.

Tests ir vienkāršs: ja tekstā ir 1935. gads, reihstāgs un pilsonības atņemšana, runa ir par likumiem. Ja ir 1945. gads, tiesas zāle, apsūdzētāji un spriedums, runa ir par procesu. Otrs bieži sajaukts pāris ir galvenais process un tam sekojošie divpadsmit ASV militārie procesi Nirnbergā, tostarp ārstu process, kura rezultātā tapa Nirnbergas kodekss par medicīnisko pētījumu ētiku.

Kur meklēt pirmavotus

Latvijas kontekstā dokumentus par kara laika notikumiem glabā Latvijas Nacionālais arhīvs, bet tā laika prese ir pieejama Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitalizētajā periodikā. Ņemiet vērā, ka 1945. gada prese Latvijā jau bija padomju cenzūras kontrolē, tāpēc tā ir avots par to, kā notikumu pasniedza, nevis par to, kas notika.

Godīgi par robežām

Nirnbergas procesa juridisko novērtējumu joprojām apspriež: kritiķi norāda uz atpakaļejošu spēku un uz to, ka PSRS pārstāvji tiesāja noziegumus, kādus paši bija pastrādājuši. Ja jums vajadzīgs precīzs apsūdzību formulējums vai spriedumu teksts, tas jāņem no publicētajiem tribunāla materiāliem, nevis no pārstāstiem.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Vēsture un valdība Sadaļas jautājumi ar burtu N Ziņot par neprecizitāti