TJG Online
Vēsture un valdība

Kas notika 28. jūlijā?

Īsā atbilde

28. jūlijs vēsturē pazīstams galvenokārt ar Pirmā pasaules kara sākumu: 1914. gadā Austroungārija pieteica karu Serbijai. Tajā pašā datumā 1794. gadā Parīzē tika izpildīts nāvessods Maksimiliānam Robespjēram, bet 1821. gadā tika pasludināta Peru neatkarība.

Vissmagākās sekas Eiropai un arī Latvijas teritorijai bija 1914. gada notikumam. Mēnesi pēc Austroungārijas troņmantnieka nogalināšanas Sarajevā Vīne pieteica karu Serbijai, un dažu dienu laikā savstarpējo alianšu dēļ karā tika ierauta gandrīz visa Eiropa. Latvijas iedzīvotājiem tas nozīmēja mobilizāciju cariskās Krievijas armijā, vēlāk fronti Kurzemē, bēgļu gaitas uz Krievijas iekšieni un rūpnīcu evakuāciju no Rīgas. Bez šī kara nebūtu radušies arī latviešu strēlnieku pulki un nebūtu izveidojusies politiskā situācija, kas 1918. gadā ļāva pasludināt neatkarīgu valsti.

1794. gada 28. jūlijs Francijas vēsturē zināms kā termidora apvērsuma noslēgums. Konventa deputāti iepriekšējā dienā gāza Robespjēru, un nākamajā dienā viņam un viņa atbalstītājiem tika izpildīts nāvessods, kas izbeidza revolūcijas asiņaināko posmu. Šis datums ir noderīgs piemērs tam, kā revolucionāras varas loģika pavēršas pret pašiem tās uzturētājiem, un tas bieži tiek citēts arī sarunās par 20. gadsimta totalitārajiem režīmiem.

1821. gada 28. jūlijā Limā tika pasludināta Peru neatkarība no Spānijas. Tas iekļaujas plašākā Dienvidamerikas atbrīvošanās kustībā, kas dažu gadu desmitu laikā izbeidza Spānijas koloniālo varu kontinentā. Peru šo dienu atzīmē kā galvenos valsts svētkus, tāpēc, ja jūlija beigās plānojat ceļojumu uz šo valsti, jārēķinās ar slēgtām iestādēm un pilnām viesnīcām.

Lielākā kļūda, ko pieļauj cilvēki, meklējot „kas notika šajā datumā“, ir kalendāru sajaukšana. Krievijas impērijā, tātad arī Latvijas teritorijā, līdz 20. gadsimta sākumam lietoja Jūlija kalendāru, tā saukto veco stilu, kas 19. gadsimtā atpalika no Gregora kalendāra par divpadsmit dienām, bet 20. gadsimtā jau par trīspadsmit. Tāpēc vecos laikrakstos un baznīcu grāmatās minētais datums var nesakrist ar mūsdienu datumu, un ģenealoģijā tā ir viena no biežākajām kļūdām.

Otra tipiska kļūda ir paļauties uz vienu interneta sarakstu. Datumu apkopojumi mēdz pārkopēt cits cita kļūdas, un īpaši nedroši ir apgalvojumi par „pirmo reizi vēsturē“. Ja datums ir svarīgs, piemēram, skolas darbam vai publikācijai, pārbaudiet to vismaz divos neatkarīgos avotos, no kuriem vismaz viens ir arhīvs, muzejs vai zinātniska publikācija. Ja meklējat tieši Latvijas notikumus konkrētā datumā, visērtāk ir sākt ar digitalizēto periodiku. Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājumā var meklēt laikrakstus pēc datuma un atslēgvārdiem, un tur redzams, kas attiecīgajā dienā tiešām tika publicēts. Dziļākai izpētei noder Latvijas Nacionālā arhīva fondi, kur glabājas iestāžu dokumenti, dzimtsarakstu ieraksti un fotogrāfijas.

Datumu meklēšana kļūst jēgpilnāka, ja saprot, kā Latvijā vispār iekārtots piemiņas dienu kalendārs. Svētku, atceres un atzīmējamo dienu saraksts ir noteikts ar likumu, un atsevišķi ir noteiktas dienas, kad pie ēkām paceļams valsts karogs, dažas no tām ar sēru lenti. Šis saraksts ir īsāks, nekā daudzi domā, un tajā neietilpst katra vēsturiski nozīmīga diena, tāpēc datuma nozīmīgums vēsturē un tā oficiālais statuss ir divas dažādas lietas.

Kā pārbaudīt vēsturisku datumu

Sāciet ar jautājumu, kurā kalendārā datums ir norādīts. Ja avots ir pirms 1918. gada un tapis Krievijas impērijas teritorijā, visticamāk, runa ir par veco stilu, un pārrēķinam jāpieskaita attiecīgā gadsimta starpība. Daudzos dokumentos datums rakstīts abos stilos ar slīpsvītru, un tas ir drošākais apstiprinājums.

Pēc tam pārbaudiet, vai notikumam ir primārais avots: laikraksta ziņa, protokols, pavēle vai fotogrāfija ar datējumu. Enciklopēdija ir labs sākumpunkts, bet ne pierādījums. Ja avoti nesakrīt, tas pats par sevi ir vērtīga informācija, un to ir godīgi norādīt.

Kāpēc jūlija beigas ir bagātas ar notikumiem

Vasaras beigas gadsimtiem ilgi bija karadarbības sezona, jo ceļi bija izbraucami un armijas varēja apgādāties uz vietas. Tāpēc daudzi kara pieteikumi, kaujas un miera līgumi iekrīt tieši jūlijā un augustā. Tas nav mistisks sakritības jautājums, bet loģistikas sekas.

Mūsdienās jūlija beigās biežāk gadās politiski lēmumi, kas pieņemti pirms parlamentu vasaras pārtraukuma. Arī Latvijā Saeimas darba ritms nosaka, ka daļa likumu tiek pieņemti tieši pirms brīvlaika, tāpēc jūlijs bieži ir mēnesis, kad stājas spēkā jauni tiesību akti.

Avoti