Kas regulē ūdeņu aizsardzību Latvijā?
Īsā atbilde
Latvijā virszemes un pazemes ūdeņu aizsardzības pamatlikums ir Ūdens apsaimniekošanas likums, ar kuru ieviesta ES Ūdens struktūrdirektīva. Konkrētas atļaujas piesārņojošām darbībām izsniedz un to ievērošanu kontrolē Valsts vides dienests, bet ūdeņu stāvokli monitorē un datus publicē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.
Sistēmas kodols ir upju baseinu princips: ūdeņus pārvalda nevis pa administratīvajām robežām, bet pa baseiniem. Latvijā to ir četri: Daugavas, Gaujas, Lielupes un Ventas baseina apgabals. Katram tiek izstrādāts apsaimniekošanas plāns un pasākumu programma ar mērķi sasniegt labu ūdens stāvokli, un plānus atjauno regulāros vairāku gadu ciklos. Tieši šajos plānos, nevis likuma tekstā, ir atrodama atbilde uz jautājumu, kāpēc konkrētā upe skaitās sliktā stāvoklī un ko plānots darīt.
Otrs stūrakmens ir likums „Par piesārņojumu". Tas sadala darbības A, B un C kategorijās pēc ietekmes: lielām ražotnēm vajadzīga A kategorijas atļauja, mazākām B kategorijas atļauja, bet vismazākajām pietiek ar reģistrāciju C kategorijā. Atļaujā ir uzskaitītas konkrētas vielas, to pieļaujamās koncentrācijas notekūdeņos un monitoringa pienākums. Pārkāpums nozīmē administratīvo atbildību un, ja nodarīts kaitējums videi, arī pienākumu to novērst uz sava rēķina saskaņā ar Vides aizsardzības likumu.
Trešais slānis ir lauksaimniecība. Tā ir galvenais izkliedētā piesārņojuma avots, un tieši tāpēc Latvijā ir noteiktas īpaši jutīgās teritorijas, kurās mēslošanas līdzekļu lietošanai ir papildu prasības: mēslošanas plāni, aizliegtie periodi rudenī un ziemā, kūtsmēslu krātuvju prasības. Prasību ievērošanu pārbauda Valsts augu aizsardzības dienests un Valsts vides dienests, un neatbilstība var samazināt platību maksājumus, ko administrē Lauku atbalsta dienests.
Kas patiesībā izšķir ūdens kvalitāti Latvijā
Ne rūpnīcu caurules, kā pieņemts domāt. Punktveida avoti pēdējās desmitgadēs ir ievērojami sakārtoti ar ES fondu līdzfinansētiem notekūdeņu attīrīšanas projektiem. Šodien izšķirošais ir slāpekļa un fosfora noplūde no laukiem un nesavāktie sadzīves notekūdeņi apdzīvotās vietās bez centralizētas kanalizācijas.
No tā izriet arī Baltijas jūras stāvoklis: eitrofikācija Rīgas līcī ir Daugavas un Lielupes baseinā notiekošā sekas, un Latvijas saistības šeit izriet gan no ES regulējuma, gan no Helsinku konvencijas (HELCOM) ietvara.
Tipiskā kļūda: sava aka un savs septiķis
Privātmājas īpašnieki bieži pieņem, ka akas ūdeni kāds uzrauga. Neuzrauga neviens: obligātās dzeramā ūdens nekaitīguma prasības un Veselības inspekcijas kontrole attiecas uz publisko ūdensapgādi, nevis uz privātu aku. Paraugs jānodod pašam akreditētā laboratorijā, un Latvijas apstākļos visbiežāk atrodamā problēma seklās akās ir nitrāti un baktērijas, kas nāk no tuvu esošas kanalizācijas vai kūtsmēsliem.
Otra puse ir decentralizētā kanalizācija. Pašvaldībām ir saistošie noteikumi par decentralizēto kanalizācijas sistēmu reģistrāciju un izvešanas biežumu, un krājtvertne jāreģistrē pašvaldībā, saglabājot izvešanas darījumu apliecinājumus. Cena par ignorēšanu ir divējāda: pašvaldības sods un pašam sava aka, kas atrodas dažus desmitus metru no noplūstošās tvertnes.
Ar ko šo jomu jauc
Ar dzeramā ūdens regulējumu. Virszemes ūdeņu aizsardzību pārrauga Valsts vides dienests, bet dzeramā ūdens nekaitīgumu un peldvietu ūdens kvalitāti uzrauga Veselības inspekcija. Tests: ja jautājums ir par to, ko drīkst dzert vai kur drīkst peldēties, tā ir Veselības inspekcija; ja par to, ko drīkst ielaist ūdenī, tas ir Valsts vides dienests.
Ar zvejas un ūdenstilpju lietošanas noteikumiem. Tie izriet no Zvejniecības likuma un ar to saistītajiem Ministru kabineta noteikumiem un ar ūdens kvalitāti nav saistīti.
Ar ASV Tīrā ūdens likumu, par kuru bieži raksta tulkotos rakstos. Tas Latvijā nav spēkā nekādā veidā, un tā jēdzieni, piemēram, strīds par „kuģojamiem ūdeņiem", Latvijas praksē neko neizskaidro.
Kur atrast konkrētu atbildi
Upju un ezeru ekoloģiskās kvalitātes vērtējumi, monitoringa dati un baseinu apsaimniekošanas plāni ir LVĢMC vietnē. Spēkā esošo atļauju reģistrs un kontroles kārtība ir Valsts vides dienesta vietnē, un tur arī pieņem sūdzības par redzētu piesārņojumu.
Ja piesārņojums notiek acu priekšā, piemēram, ielaists šķidrums upē vai zivju bojāeja, ziņot vajag nekavējoties: pierādījumi ūdenī saglabājas stundās, ne dienās. Sarežģītos gadījumos, piemēram, kaitējuma apmēra noteikšanā, vajadzīgs sertificēts eksperts, un tā atzinums ir tas, ar ko strādās iestāde un tiesa.
Avoti
Saistītie jautājumi
- Kuri Latvijas prezidenti ievēlēti atkārtoti?Atkārtoti Valsts prezidenta amatā ir ievēlēti četri cilvēki: Jānis Čakste, Alberts Kviesis, Guntis Ulmanis un Vaira Vīķ…
- Cik maksā priekšvēlēšanu kampaņa Latvijā?Latvijā Valsts prezidentu ievēlē Saeima, tāpēc nacionālas prezidenta vēlēšanu kampaņas ar miljonu budžetiem šeit nav vi…