Kas tiesību zinātnē ir noslēguma arguments?

Noslēguma argumentu sauc arī par summēšanu. Šis termins ir piemērots, jo lielākā daļa advokātu apkopo gan juridiskos argumentus, gan faktiskos argumentus visā lietā. Daļa no mērķa ir atgādināt žūrijai vai tiesnesim katra advokāta galvenos punktus un vēl pēdējo iespēju pārliecināt žūriju interpretēt argumentus viņa pusei vislabvēlīgākajā gaismā.

ASV tradīcija nosaka, ka krimināllietā prokuroram ir iespēja pirmajam izteikt savus noslēguma argumentus. Pēc šīm pēdējām piezīmēm seko aizstāvības advokāta rezumē. Krimināllietās prokuroram ir arī iespēja “atspēkot” vai atbildēt uz aizstāvja izteiktajām piezīmēm. Civillietā atbildētāja advokāts parasti sniedz rezumējumu pēc prasītāja advokāta, bet atspēkošanas iespēja parasti netiek piedāvāta. Prokuratūrai tiek piedāvāta šī papildu iespēja uzstāties krimināllietā, jo prokuroriem krimināllietās ir augstāks pierādīšanas standarts nekā prasītājiem civillietās.

Lielākajā daļā tiesu situāciju nav noteikts minimālais vai maksimālais laiks, kas jāizsaka nobeiguma runai. Dažos gadījumos katrs advokāts var izteikt noslēguma argumentu, kas ilgst vairāk nekā stundu. Tomēr tiesnešiem ir tiesības ierobežot laiku, par kuru katrs advokāts runā, izsakot savus noslēguma vārdus, un daudzi advokāti brīvprātīgi izsaka piezīmes salīdzinoši īsas, jo viņi nevēlas garlaikot žūriju.

Advokāti var izmantot jebkādus instrumentus, lai izteiktu noslēguma argumentu, lai mēģinātu ietekmēt žūriju. Nav nekas neparasts, ka apsūdzības uzturētājs noslēguma sarunā parāda cietušā attēlus, piemēram, lai atgādinātu tiesnesim vai zvērinātajiem par izdarītā nozieguma būtību. Lai gan pretējā puse var iebilst pret paziņojumiem, kas izteikti noslēguma argumentā, ja paziņojumi ir pārāk tālejoši, parasti advokātiem tiek dota rīcības brīvība, lai izmantotu dažādus pārliecināšanas rīkus, veidojot secinājumus.