Ko dara bezpeļņas vervētāji?

Bezpeļņas vervētāji parasti strādā, lai identificētu, pieņemtu darbā, kvalificētu un ieceltu vadītājus atvērtos amatos bezpeļņas nozarē. Šāda veida vervētāji veic tādus pašus pienākumus kā peļņas vervētāji, izņemot citā kontekstā. Būtiskākā atšķirība starp bezpeļņas un bezpeļņas vervētāju darbību attiecas uz veidu, kā tiek atlasīti un pārbaudīti kandidāti amatiem. Kandidātiem, kas izraudzīti darbam bezpeļņas organizācijās, bieži vien ir jābūt nepārspējamiem finansiāli, morāli un ētiski, jo bezpeļņas organizācijas spēja piesaistīt naudu ir atkarīga no sabiedrības uzticības organizācijas vadītājiem. Daudzi bezpeļņas uzņēmumi piedāvā greznību pieņemt darbā, pamatojoties tikai uz prasmēm un piemērotību darbam.

Pamatlīmenī bezpeļņas vervētāji dara to pašu, ko viņu peļņas gūšanas partneri. Paredzams, ka vervētāji identificēs kandidātus. Viņi to dara, ievietojot darba sludinājumus atbilstošās vietās un iesaistoties procesā, ko bieži sauc par “galvu medībām”. Darbinieku atlases vadītājs meklē kvalificētu bezpeļņas vadītāju, kurš pašlaik strādā, un mēģina viņu ievilināt, lai viņš mestu savu cepuri uz atklātu amatu citā organizācijā. Kad kandidāti ir identificēti, bezpeļņas darbiniekiem ir jāpārbauda viņu kvalifikācija, pārbaudot darba vēsturi, veicot intervijas un veicot personības un spēju testus.

Tie kandidāti, kuri veiksmīgi izturējuši pārbaudi, tiek saskaņoti ar atvērtajām pozīcijām, kas ir norādītas personāla atlases aģentūrā. Bezpeļņas vervētāji pārvalda kandidāta intervijas procesu un uzņēmuma attiecības ar klientu, līdz tiek izteikts darba piedāvājums. Kad kandidāts ir pieņemts darbā un paliek tajā noteiktu laiku, uzņēmumam tiek samaksāta nodeva par izvietošanu, un bezpeļņas vervētāji sāk identificēt jaunus kandidātus, lai sāktu procesu no jauna.

Šie pienākumi ir tādi paši kā tie, kas noteikti peļņas meklētājiem. Atšķirība abās pozīcijās slēpjas pamatā esošo nozaru būtībā. Bezpeļņas organizācijas darbojas, pamatojoties uz sabiedrības uzticību. Ja sabiedrība zaudē uzticību organizācijas vadībai, ziedojumi var izsīkt. Viens skandāls, kurā iesaistīts bezpeļņas vadītājs, var pārtraukt organizācijas darbību un novest pie oficiālas valdības izmeklēšanas.

Bezpeļņas vervētāju loma piemērotu kandidātu atlasē atvērto amatu ieņemšanai šajā kontekstā ir nedaudz svarīgāka nekā parastajām korporācijām. Piemēram, izpilddirektora amata ieņemšana lielā kultūras iestādē var radīt viļņus caur donoru bāzi, kas var nekavējoties ietekmēt organizācijas rezultātu. Bezpeļņas vervētājiem kandidātu atlases procesā ir jāpievieno personiskās un profesionālās pārbaudes, kas aizsargā klientus no sliktas izvēles, kas kļūst acīmredzama tikai pēc pieņemšanas darbā.