TJG Online
Bizness un ekonomika

Ko dara biedrības vai nodibinājuma valde?

Īsā atbilde

Biedrības un nodibinājuma valde ir izpildinstitūcija: tā vada organizācijas ikdienas darbu, pārstāv to attiecībās ar citiem un atbild par grāmatvedību un pārskatu iesniegšanu. Stratēģiskos lēmumus biedrībā pieņem biedru sapulce, bet nodibinājumā darbības mērķi nosaka dibinātāja griba, kas ierakstīta statūtos.

Latvijā bezpeļņas organizācijas darbojas divās galvenajās formās. Biedrība ir brīvprātīga personu apvienība, kuras augstākā lēmējinstitūcija ir biedru sapulce; tā apstiprina gada pārskatu, groza statūtus, ievēlē un atsauc valdi. Nodibinājumam jeb fondam biedru nav, tam ir mērķim nodota manta, un valde rīkojas šīs mantas un statūtos noteiktā mērķa labā. Abas formas reģistrē Uzņēmumu reģistrs, un valdes sastāvs ir publiski pieejams reģistra datos.

Valdes ikdienas pienākumi ir gluži praktiski: noslēgt līgumus, pieņemt darbā darbiniekus, rīkoties ar bankas kontu, organizēt grāmatvedību, sagatavot un iesniegt gada pārskatu Valsts ieņēmumu dienestam, sekot projektu finansējuma nosacījumiem un ziņot biedriem. Statūtos var noteikt, ka valdes locekļi pārstāv organizāciju atsevišķi vai tikai kopā, un šis ierobežojums ir saistošs arī darījumu partneriem, jo ir redzams reģistrā. Saziņai ar valsts iestādēm juridiskajām personām izmanto oficiālo elektronisko adresi, tāpēc e-adrese jāpārbauda regulāri: tur atnākušais dokuments skaitās saņemts arī tad, ja neviens to nav atvēris.

Gada ritms ir paredzams, un to ir vērts ielikt kalendārā jau janvārī. Vispirms grāmatvedis sagatavo gada pārskatu par iepriekšējo gadu; tad valde to iesniedz apstiprināšanai biedru sapulcei vai rīkojas statūtos noteiktajā kārtībā; pēc tam pārskatu iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam elektroniskās deklarēšanas sistēmā līdz normatīvajos aktos noteiktajam termiņam. Ja organizācijai ir sabiedriskā labuma statuss, papildus jāiesniedz arī darbības pārskats. Aktuālos termiņus un veidlapas publicē Valsts ieņēmumu dienests.

Atsevišķi jārunā par sabiedriskā labuma organizācijas statusu. To piešķir Valsts ieņēmumu dienests, un tas nav automātiskas reģistrācijas sekas. Statuss dod ziedotājiem nodokļu atvieglojuma iespēju, bet uzliek arī pienākumus: ziedojumi jāizlieto statusā noteiktajam mērķim, jāievēro administratīvo izdevumu ierobežojumi un katru gadu jāiesniedz pārskats. Statusu var arī atņemt, ja nosacījumi netiek pildīti, un tad zūd arī ziedotāju atvieglojums, kas parasti nozīmē sarunu ar atbalstītājiem.

Šīs lomas bieži jauc. Valde nav tas pats, kas padome: padome biedrībā vai nodibinājumā pastāv tikai tad, ja to paredz statūti, un tās uzdevums parasti ir uzraudzība, nevis vadība. Tāpat brīvprātīgs darbs valdē neatbrīvo no atbildības: valdes loceklim jārīkojas kā krietnam un rūpīgam saimniekam, un par zaudējumiem, kas nodarīti ar rupju neuzmanību, viņš var atbildēt personiski, tostarp par laikā nesamaksātiem nodokļiem. Biedrība nav arī veids, kā legāli vadīt komercdarbību bez nodokļiem: saimnieciskā darbība ir pieļaujama kā papildu darbība mērķa sasniegšanai, un ieņēmumi no tās ir jāuzskaita un jādeklarē.

Ko darīt pirms piekrišanas kļūt par valdes locekli

Ir vērts izlasīt statūtus, iepazīties ar pēdējo gada pārskatu, noskaidrot, vai nav nesamaksātu nodokļu vai neizpildītu projektu saistību, un saprast, kā valdē tiek dokumentēti lēmumi. Valdes sēžu protokoli ir vienkāršākais veids, kā vēlāk pierādīt, kurš par ko balsojis.

Ja organizācija saņem publisku finansējumu vai ziedojumus, vēlams jau sākumā vienoties par iekšējo kārtību, kā tiek apstiprināti izdevumi un kā tiek novērsts interešu konflikts. Tāpat jāpārliecinās, ka amata maiņa ir pieteikta Uzņēmumu reģistram: līdz ierakstam reģistrā iepriekšējais valdes loceklis trešajām personām joprojām izskatās pilnvarots.

Kad vajadzīgs speciālists

Grāmatvedis vai ārpakalpojuma grāmatvedības uzņēmums ir nepieciešams, tiklīdz parādās darba algas, projektu finansējums vai saimnieciskā darbība, jo bezpeļņas organizāciju uzskaite atšķiras no komersantu uzskaites. Nodokļu konsultanta padoms atmaksājas pirms sabiedriskā labuma statusa pieteikšanas.

Jurists ir vajadzīgs, ja statūti jāpārraksta, ja starp biedriem izcēlies strīds par sapulces lēmumu spēkā esamību vai ja organizācijai draud piedziņa. Statūtu paraugs no interneta bez pielāgošanas ir tipiska kļūda: tieši statūtos parasti pietrūkst noteikumu par kvorumu, balsošanu un valdes pārstāvības robežām.

Avoti