Musulmaņu ticībā Korāns ir oficiālais Visvarenā Dieva vārds. Musulmaņi uzskata, ka grāmatā ir precīzi Dieva vārdi, kas nosūtīti ar erceņģeļa Gabriela starpniecību. Pēc musulmaņu domām, Korānu iegaumēja pravietis Muhameds, kurš pēc tam diktēja tā 114 nodaļas saviem vienaudžiem. Korāna pasniedzējs ir apsūdzēts par Korāna satura nodošanu saviem studentiem.
Korāna pasniedzējs ir atbildīgs par to, lai skolēni saprastu Korāna nozīmi ikdienas dzīvē. Musulmaņi uzskata, ka visus dzīves priekšmetus, tostarp likumus, gudrību un ticību, var izsekot no Korāna padomiem. Papildus garīgajai vadībai Korāna skolotājs grāmatas studentiem ievieš Korāna vadlīnijas par cilvēka rīcību un ekonomiskajiem principiem.
Skolotāji var tikties ar studentiem pa vienam vai nelielās grupās. Sanāksmju biežums ir atkarīgs no laika ierobežojumiem, studentu vecuma un izmaksām. Katrs Korāna pasniedzējs izstrādā nodarbības, lai studentu prātos ieaudzinātu Korāna principus.
Papildus tam, ka Korāna skolotājs māca studentiem par Dieva vārdu caur Korānu, viņš māca studentus arī par viltus praviešu briesmām. Musulmaņi uzskata, ka Korāna vārdi ir Dieva pēdējie vārdi. Viss, kas ir izstrādāts pēc Korāna, musulmaņu ticībā nav atzīstams par Dieva vārdu. Skolotāji parāda studentiem, kā Korāns attiecas uz viņu ikdienas dzīvi, un nav jāizmanto neviena cita grāmata vai liecība.
Palīdzība trūkumcietējiem, pastāvīga ticība un obligātas lūgšanas ir aplūkotas Korānā. Korāna pasniedzējs var izmantot rakstiskas nodarbības, praktiskus projektus un citas metodes, lai studenti iegaumētu Korāna nodaļas. Studenti jautā Korāna skolotājam par nodaļām un to pielietojumu ticībai un dzīvei.
Obligātās lūgšanas musulmaņu ticībā sauc par salat. Korāna pasniedzējs māca studentiem pareizi izpildīt salātus piecas reizes dienā. Lūgšanas sastāv no Korāna pantiem un tiek izpildītas arābu valodā. Lai gan daudzi apmeklē mošejas uz lūgšanām, tās tiek veiktas arī visur, kur pagadās musulmanis, kad iestājas nepieciešamais lūgšanu laiks.