Ko dara riska vadības speciālists?

Organizācijā tiek nodarbināts riska pārvaldības speciālists, lai pārvaldītu savu pakļautību dažādiem darbības riskiem, kas var izraisīt aktīvu bojājumu vai zaudējumus vai spēju uzturēt darbības naudas plūsmu. Šis profesionālis vispirms identificē visus iespējamos riskus un pēc tam izlemj, vai organizācijai ir pilnībā jāizvairās no šiem riskiem vai kā tai būtu jāfinansē izrietošie zaudējumi. Riska vadības speciālista primārais pienākums ir aizsargāt organizāciju no nejaušiem zaudējumiem, kas radīs fizisku kaitējumu organizācijas aktīviem vai finansiālus zaudējumus, kas radušies traumu vai trešo personu bojājumu rezultātā. Visas organizācijas saskaras ar iespēju nejauši zaudēt aktīvus vai uzņemties saistības pret trešajām personām.

Pirmais solis riska pārvaldības procesā ir identificēt visas jomas, kurās uzņēmums var tikt pakļauts zaudējumiem. Piemēram, attiecībā uz tādiem fiziskiem aktīviem kā nekustamais īpašums vai personīgais īpašums viņam vai viņai jāapsver, kas varētu radīt kaitējumu. Visbiežāk sastopamie zaudējumi ir ugunsgrēki un zādzības.

Runājot par atbildību, riska pārvaldītājam jāapsver, kādas organizācijas darbības var izraisīt savainojumus vai kaitējumu trešajām personām. Ja uzņēmumam pieder automašīnas, sadursmju risks rada atbildību. Ražotāja gadījumā tā prece ir visnozīmīgākais atbildības riska avots. Riska pārvaldības speciālistam ir jāidentificē visi šie riska darījumi, lai pārvaldītu rezultātus.

Otrais solis riska pārvaldības procesā ir rast risinājumu šiem riska darījumiem. Izņemot pilnīgu izvairīšanos no riska, kas var būt iespējams tikai ierobežotos apstākļos, riska pārvaldības speciālistam ir jānosaka, kā finansēt iespējamos zaudējumus. Izplatīta metode ir apdrošināšanas izmantošana, taču riska pārvaldības speciālistam būs jānovērtē apdrošināšanas izmaksas salīdzinājumā ar ieguvumu vai zaudējumu iespējamību. Viens no risinājumiem ir līdzsvarot apdrošināšanas izmantošanu ar pašfinansējumu pašrisku vai pašu apdrošināto ieturējumu veidā. Ideālas saglabātās un pārskaitītās summas novērtēšana ir riska pārvaldības speciālista galvenais pienākums.

Pēdējais solis riska pārvaldības procesā ir izvēlētās programmas ieviešana. Lielākās organizācijās, kurās riska pārvaldībai ir veltīta vairāk nekā viena persona, riska analītiķa palīdzība ir noderīga, lai novērtētu katras riska pārvaldības metodes izmaksas un ieguvumus. Objektīvi izmērītiem panākumiem un rezultātiem ir ievērojama nozīme ar augstāko vadību, atbalstot riska pārvaldības paņēmienus un riska pārvaldības funkcijas lomu. Attīstoties biznesa operācijām, būs jāpielāgo izvēlētās metodes, lai tās atbilstu organizācijas vajadzībām. Turklāt apdrošināšanas tirgū turpinās biznesa cikli, kas ietekmēs finansēšanas lēmumus.