Sabiedriskās drošības dispečers ir persona, kas strādā zvanu centrā, parasti ārkārtas sakaru centrā, lai nosūtītu neatliekamās palīdzības dienestus. Visbiežāk sūtītie neatliekamās palīdzības dienesti ir policija, ugunsdzēsēji un ātrā palīdzība. Atsevišķos gadījumos var izsaukt krasta apsardzi, zemessardzi un citus dienestus, īpaši, ja avārija notiek jūrā vai tā ir lielāka. Apmācība, kas nepieciešama, lai kļūtu par sabiedriskās drošības dispečeru, ietver pamata CPR un pirmo palīdzību, kā arī var ietvert psihiatriskās un stresa pārbaudes.
Pirmais, kas sabiedriskās drošības dispečeram jādara, ir jāizvērtē situācija, kad centrā vēršas zvanītājs. Pirmais parasti uzdotais jautājums ir: “Kāda ir jūsu ārkārtas situācija?” Dispečers vairumā gadījumu saņems arī dažādu informāciju savā datora ekrānā, piemēram, zvanītāja tālruņa numuru un aptuveno atrašanās vietu. Tas palīdz dispečeram zināt, kur nosūtīt neatliekamās palīdzības dienestus.
Kad sabiedriskās drošības dispečers ir noteicis avārijas raksturu, dispečeram ir jāizlemj, kuru pakalpojumu nosūtīt. Vairumā gadījumu to nav grūti noteikt, taču dažās situācijās var būt nepieciešams vairāk nekā viens neatliekamās palīdzības dienests. Piemēram, ja zvanītājs ziņo par uzbrukumu vai apšaudi, var tikt izsaukta gan policija, gan ātrā palīdzība. Dažās kopienās pat ugunsdzēsējus var izsaukt uz šādām vietām, lai nodrošinātu medicīnisko personālu.
Pēc tam, kad ir izlēmis, kurš pakalpojums ir nepieciešams, avārijas dienesta dispečers pa radio tīklu nosūta zvanu šim pakalpojumam. Šis zvans parasti vispirms atskanēs avārijas brīdinājuma signālu, kam sekos adrese un ārkārtas situācijas veids. Pirmie reaģētāji dosies uz notikuma vietu un var lūgt papildu informāciju vai paskaidrojumus par problēmām, atrodoties ceļā.
Vairumā gadījumu sabiedriskās drošības dispečers paliks uz līnijas ar personu, līdz vietā ieradīsies operatīvie dienesti. Prakse palīdz vairākos dažādos veidos. Pirmkārt, mierīga, pārliecinoša balss saglabā zvanītāju mierīgāku situācijā, kas varētu būt ļoti saspringta. Turklāt, ja apstākļi mainās, dispečers var nekavējoties nodot šo informāciju, nepaļaujoties uz zvanītāja atzvanīšanu ar papildu informāciju.
Sabiedriskās drošības dispečers pēc zvana pabeigšanas var būt atbildīgs par zvana reģistrēšanu papīros, lai gan tas arī tiks ierakstīts. Informācija rakstītajā žurnālā var ietvert zvana laiku, numuru, ārkārtas situācijas veidu un zvana ilgumu. Šī informācija var būt svarīga tiesībaizsardzības iestādēm, kas izmeklē lietas, kas saistītas ar noziedzīgām darbībām.