Ko dara zobārsts un ar ko atšķiras zobu higiēnists?

Zobārsta ikdienas darbs sākas ar izmeklēšanu un diagnostiku, tostarp rentgenuzņēmumu izvērtēšanu. Tālāk seko ārstēšana: kariesa skarto audu izņemšana un plombēšana, sakņu kanālu ārstēšana, smaganu slimību terapija, zobu izraušana, protezēšana ar kroņiem, tiltiem vai izņemamām protēzēm, kā arī sadarbība ar citiem speciālistiem sarežģītākos gadījumos. Zobārsts novērtē arī kopējo mutes dobuma stāvokli, pievēršot uzmanību gļotādas pārmaiņām, kas var liecināt par nopietnākām saslimšanām. Pēc pamatstudijām iespējams turpināt izglītību rezidentūrā un iegūt šaurāku specializāciju, piemēram, mutes, sejas un žokļu ķirurģijā, ortodontijā, endodontijā vai bērnu zobārstniecībā.

Lai Latvijā kļūtu par zobārstu, jāpabeidz zobārstniecības studiju programma augstskolā, kas ilgst vairākus gadus un beidzas ar ārsta zobārsta kvalifikāciju. Pēc tam speciālists jāreģistrē Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā, ko uztur Veselības inspekcija, un jākārto sertifikācija profesionālajā organizācijā. Sertifikāts nav mūžīgs: to periodiski atjauno, uzkrājot tālākizglītības punktus par kursiem, konferencēm un praktisko darbu. Tieši reģistrs ir vieta, kur pacients var pārbaudīt, vai konkrētā persona tiešām ir tiesīga sniegt attiecīgos pakalpojumus.

Zobu higiēnists apgūst savu programmu atsevišķi, un viņa uzdevums ir profilakse. Tas nozīmē zobakmens un aplikuma noņemšanu ar ultraskaņu un instrumentiem, zobu pulēšanu, fluorīdu lietošanu, bērnu zobu bedrīšu un plaisu aizdarīšanu, smaganu stāvokļa novērtēšanu un pacienta apmācību pareizā zobu tīrīšanā, tostarp starpzobu telpu kopšanā. Higiēnists strādā ciešā sadarbībā ar zobārstu un pamanītās problēmas nodod viņam tālāk. Blakus abiem darbojas zobārstniecības māsa un zobārsta asistents, kuri palīdz manipulācijās, sagatavo instrumentus un nodrošina infekciju kontroli, kā arī zobu tehniķis, kurš laboratorijā izgatavo protēzes un kroņus.

Praktiski pacientam noder skaidra secība. Pie higiēnista dodas plānveidīgi, lai noņemtu zobakmeni un aplikumu un lai iemācītos tīrīt zobus tā, kā piemērots tieši jūsu zobu stāvoklim. Pie zobārsta dodas, ja ir sāpes, jutīgums pret aukstu vai saldu, asiņojošas smaganas, izdrupusi plomba, tumšs plankums uz zoba vai ja pienācis plānotās apskates laiks. Ja neesat pārliecināts, sāciet ar zobārstu, jo viņš var gan diagnosticēt, gan nosūtīt pie higiēnista. Pirms plašākas ārstēšanas vienmēr ir tiesības saņemt ārstēšanas plānu ar darbu sarakstu un izmaksām rakstveidā, un tas ir vienīgais veids, kā pēc tam salīdzināt piedāvājumus. Ja par sniegto pakalpojumu kvalitāti rodas strīds, vispirms jāvēršas pie ārstniecības iestādes vadības, bet pēc tam ar sūdzību var vērsties Veselības inspekcijā.

Noderīgi zināt arī apmaksas kārtību. Latvijā valsts apmaksātā zobārstniecība galvenokārt ir pieejama bērniem līdz noteiktam vecumam, kā arī atsevišķām pacientu grupām un neatliekamos gadījumos, savukārt pieaugušie lielāko daļu pakalpojumu apmaksā paši vai izmanto veselības apdrošināšanu. Konkrētais pakalpojumu grozs un nosacījumi laika gaitā mainās, tāpēc aktuālā informācija jāpārbauda Nacionālā veselības dienesta vietnē. Izplatīts maldīgs priekšstats ir tas, ka profesionālā higiēna aizstāj zobārsta apskati. Patiesībā tās ir divas dažādas lietas: higiēna samazina iekaisuma un kariesa risku, bet slimības diagnostika un ārstēšana paliek zobārsta kompetencē, un regulāras profilaktiskās vizītes parasti iesaka apvienot.