Mieloma ir vēzis, kas ietekmē asins šūnu veidu, ko sauc par plazmas šūnām, izraisot tādus simptomus kā augsts kalcija līmenis, nieru darbības traucējumi un kaulu bojājumi. Šis vēzis ir pazīstams arī kā Kālera slimība, multiplā mieloma un plazmas šūnu mieloma. Mielomas diagnozei bieži seko process, ko sauc par vēža stadiju, kas var ietvert asins analīzes, rentgenstarus, magnētiskās rezonanses attēlveidošanu (MRI) un rentgena datortomogrāfiju (CT-skenēšanu). Vēža stadijas noteikšana tiek veikta pēc mielomas diagnozes, lai noteiktu, kurā no trim slimības stadijām atrodas konkrētais pacients, sākot no I stadijas, kas ir agrīna slimība, līdz III stadijai, kas ir progresīvāka. Kad ir noteikts slimības apjoms, var ieteikt dažādas ārstēšanas iespējas, piemēram, ķīmijterapijas zāles, kaulu smadzeņu transplantāciju, cilmes šūnu transplantāciju vai staru terapiju.
Pēc mielomas diagnozes bieži tiek veiktas divas asins analīzes, lai noteiktu slimības stadiju. Šie testi ir asins albumīna tests, ko var izmantot, lai noteiktu, vai ir nieru bojājumi, un Beta-2 mikroglobulīna tests, ko izmanto, lai noteiktu, kā tiek ietekmētas plazmas šūnas. CT skenēšana, kas nodrošina detalizētus kaulu rentgena attēlus, un MRI, kas nodrošina arī detalizētus iekšējo audu attēlus, dažreiz tiek veikta pēc mielomas diagnozes, lai noteiktu jebkādu kaulu bojājumu apmēru.
Pēc mielomas diagnozes bieži tiek izmantota Starptautiskā stadijas sistēma (ISS). Slimības stadija tiek noteikta, lai noteiktu, kādu ārstēšanu var ieteikt, un lai palīdzētu prognozēt pacientu izdzīvošanu. Pacientiem ar I stadijas mielomu ir maz simptomu bez kaulu bojājumiem un kalcija līmeņa, kas parasti ir normāls. Šiem pacientiem ārsti dažreiz iesaka tā saukto uzmanīgo gaidīšanu, kas neietver medicīnisku aprūpi, bet gan regulāras pārbaudes. Pacientiem ar I stadijas mielomu vidējā dzīvildze ir vairāk nekā pieci gadi.
II stadijas mielomas gadījumā ir vairāk vēža šūnu, un vidējā dzīvildze ir tikai vairāk nekā četri gadi. Pacientiem ar III stadijas mielomu ir progresējoši kaulu bojājumi, anēmija un augsts kalcija līmenis, un vidējā dzīvildze ir tikai vairāk nekā divi gadi. Pēc mielomas diagnozes pacientiem II un III stadijā var ieteikt dažādus ārstēšanas veidus. Ārstēšanas sastāvdaļa var būt kombinēta ķīmijterapija, kas ietver vairāku zāļu lietošanu, mērķtiecīgu starojumu un cilmes šūnu vai kaulu smadzeņu transplantāciju. Šīs ārstēšanas metodes var palēnināt slimības gaitu vai izraisīt vēža remisiju, taču tām var būt arī nopietnas blakusparādības, piemēram, matu izkrišana, slikta dūša un vemšana.