Cilvēce uz Marsu nosūtīja dronu (labi, robotizētu nolaišanos), un tagad šķiet, ka Marss sūta mums atpakaļ dronu. Šis “drons” patiesībā ir zema dūkoņa skaņa, ko uztver NASA InSight nolaišanās iekārta, kas pieskārās sarkanajai planētai 2018. gada novembrī.
Veicot rādījumus, kuru mērķis bija palīdzēt mums saprast, kāda ģeoloģiskā aktivitāte notiek uz Marsa, nolaišanās iekārta arī uzņēma neizskaidrojamu dūkoņu — seismisko signālu —, kas turpinās bez pauzes. Dūņa atskan 2.4 hercu frekvencē, kas ir ievērojami augstāka nekā Zemes dabiskās skaņas, piemēram, viļņi, kas triecas okeāna krastos.
Lai gan uz Marsa notiek liela seismiska aktivitāte un vēji, kas neticamā ātrumā plosās pāri lielākoties neauglīgai planētai, zinātnieki ne vienmēr domā, ka tie izraisa troksni. “Tas ir ārkārtīgi mulsinoši,” sacīja NASA misijas galvenais pētnieks Brūss Banerds. “Mums nav vienprātības, kas tas ir.”
Nolaišanās iekārta atrodas senā krāterī, kas piepildīts ar smiltīm un putekļiem, un kopš nokļūšanas virszemē tas ir uzņēmis simtiem “marstrīču” rādījumu. Marss atdziest ļoti strauji, un, tam atdziestot un saraujoties, zemestrīces ir izplatītas. Visi dati palīdz NASA iegūt skaidrāku priekšstatu par Zemes kaimiņu.
“Tas ir vienkārši ļoti aizraujoši, ka mēs redzam dažas no šīm lietām un ka mēs cenšamies izprast Marsu,” sacīja misijas galvenā izmeklētāja vietniece Sūzena Smrekara.
Vairāk par Marsu:
Lai gan ūdens uz Marsa nav atrasts, planēta satur kanālus klintīs, kurus, pēc zinātnieku domām, kādreiz pagātnē varēja veidoties tikai ūdens.
Pašlaik Marsam ir divi pavadoņi, Foboss un Deimoss, lai gan ir paredzams, ka Foboss tiks ierauts uz planētas un iznīcināts nākamo 50 miljonu gadu laikā.
Marsu sauc par “sarkano planētu”, jo tā reljefu klāj ar dzelzi bagāti putekļi, kas izskatās sarkani.