Kāds ir Marsa izpētes virziens?

Viena no pēdējām misijām uz Marsu bija Fēniksa misija, kas tika uzsākta 4. gada 2007. augustā. Nolaižamais aparāts sasniedza virsmu 25. gada 2008. maijā un sāka savu misiju, meklējot mikrobu dzīvības pazīmes un tālāk izpētot vēsturi. ūdens uz planētas un zem tās. Fīnikss pārstāvēja jaunu nodaļu Marsa izpētē, jo tā bija pirmā misija, ko vadīja universitātes komanda, kuru vadīja Arizonas universitāte, un partneriem no sešu valstu universitātēm, kā arī dažādu valstu kosmosa organizācijām un privātajām organizācijām. nozarē. Šāda veida starpaģentūru sadarbība, visticamāk, būs kopīga tēma turpmākajos Marsa pētījumos, jo valdības līmenī kļūst arvien mazāk līdzekļu un kļūst arvien skaidrāks universitāšu pētnieku potenciāls būtiski papildināt misijas.

Planētai ap to ir arī trīs funkcionējošas orbītas, vairāk nekā jebkurai planētai, izņemot Zemi. Marsa ekspresi palaida Eiropas Kosmosa aģentūra 2003. gada jūnijā, un tā bija pirmā liela mēroga misija, ko uzsāka ESA. Marsa ekspresis ir sniedzis ļoti daudz informācijas zinātniekiem, kā arī kalpojis kā atbalsta orbīta nolaišanās misijām. Mars Reconnaissance Orbiter, ko NASA palaida 2005. gada augustā, darbojas kā izlūkošanas līdzeklis nolaišanās misijām un citiem orbītiem, izsekojot laikapstākļu informāciju un analizējot virsmas apstākļus. Orbītai ir arī līdz šim vismodernākās telekomunikāciju iekārtas, kas ļauj nosūtīt atpakaļ uz Zemi milzīgus datu apjomus.

Pēc Fēniksa misijas uz Marsu ir plānotas vairākas jaunas misijas, kas paplašina Marsa izpētes jomu šodien. 2011. gadā uz Marsu dosies uzlabota Mars Exploration Rovers versija, ko sauc par Marsa zinātnes laboratoriju. MSL spēs visu, kas bija Mars Rovers, taču būs daudz ātrāks, un tam būs papildu iespējas, piemēram, lāzera analizators, kas spēj noteikt iežu sastāvu no lieliem attālumiem.

Somija un Krievija apvieno spēkus MetNet programmā, kuras mērķis ir nodrošināt daudz visaptverošāku veidu, kā aplūkot Marsu. Uz planētas dažādos punktos tiks uzstādīti desmitiem roveru, lai izveidotu novērotāju tīklu, kas varētu sākt dziļāk aplūkot Marsa atmosfēru un meteoroloģiju. Šie roveri tiks laisti klajā no 2009. līdz 2019. gadam.

Visbeidzot, gan Eiropas Kosmosa aģentūra, gan NASA plāno tuvāko desmitgažu laikā nosūtīt pilotētu ekspedīciju uz Marsu. NASA plāno izmantot Orion misiju atpakaļ uz Mēnesi ap 2020. gadu kā vārtiem, lai līdz 2037. gadam varētu aizlēkt līdz pat Marsam. Eiropas Kosmosa aģentūra tāpat sāks misijas, kuru rezultātā 2030. gados varētu veikt pilotētu misiju, tostarp zondi, kas atgriezties uz Zemes ar Marsa paraugiem.