Ko nozīmē būt Latvijas pilsonim?

Pilsonība nav tas pats, kas pase vai deklarētā dzīvesvieta. Pase ir tikai dokuments, kas apliecina jau pastāvošu statusu, un tās termiņa beigas pilsonību neatņem. Tieši šī jaukšana ir visbiežākā kļūda: cilvēks ar derīgu uzturēšanās atļauju vai ilggadēju dzīvi Latvijā vēl nav pilsonis, un otrādi, ārzemēs dzimis Latvijas pilsoņa bērns var būt pilsonis jau no dzimšanas, pat ja viņš Latvijā nekad nav dzīvojis. Statusu noskaidro Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde pēc Iedzīvotāju reģistra ierakstiem, nevis pēc dokumenta, kas gadās somā.

Galvenās tiesības, ko dod tieši pilsonība, ir politiskās. Vienīgi pilsoņi vēlē Saeimu, piedalās tautas nobalsošanā un var parakstīt likumprojektu ierosinājumus, kas ved uz referendumu. Pilsoņiem pieejami amati, kuros valsts prasa īpašu uzticību, piemēram, tiesneša, prokurora, diplomāta vai policista dienests. Pilsoni nevar izraidīt no Latvijas un viņam nevar liegt tiesības šeit atgriezties, kas krīzes vai kara apstākļos ir būtiskākā atšķirība no jebkura cita statusa.

Pienākumu pusē ir lojalitāte valstij, nodokļu maksāšana no visā pasaulē gūtajiem ienākumiem, ja cilvēks ir Latvijas nodokļu rezidents, un dalība valsts aizsardzībā. Pēc valsts aizsardzības dienesta ieviešanas noteiktā vecuma posmā esošiem vīriešiem dienests ir obligāts, sievietēm brīvprātīgs, un konkrētās vecuma robežas, atbrīvojumus un atlikšanas iespējas publicē Aizsardzības ministrija. Uz pilsoņiem attiecas arī rezervista statuss pēc dienesta izpildes, tāpēc kontaktinformācija Iedzīvotāju reģistrā ir jāuztur aktuāla.

Eiropas Savienības pilsonība nāk klāt automātiski. Tā dod tiesības brīvi dzīvot un strādāt citās dalībvalstīs, vēlēt Eiropas Parlamentu un piedalīties pašvaldību vēlēšanās dzīvesvietas valstī, kā arī saņemt citas ES valsts vēstniecības konsulāro palīdzību tur, kur Latvijai pārstāvniecības nav. Tieši šo pēdējo iespēju ceļotāji visbiežāk neizmanto, jo nezina, ka tā pastāv, kaut apdrošināšana un konsulārā palīdzība risina pilnīgi dažādas problēmas.

Pilsonību var arī zaudēt vai no tās atteikties, un abi ceļi ir formāli. Atteikšanās notiek pēc iesnieguma un tikai tad, ja cilvēkam ir vai tiks piešķirta citas valsts pilsonība, jo starptautiskās tiesības neatbalsta bezvalstniecības radīšanu. Atsevišķos gadījumos, piemēram, dienot citas valsts bruņotajos spēkos bez atļaujas, pilsonību var atņemt ar tiesas nolēmumu. Tāpēc pirms jebkādām darbībām ar citas valsts dokumentiem der pārbaudīt sekas, nevis paļauties uz kāda paziņas pieredzi.

Ja pilsonības jautājums ir sarežģīts, piemēram, skar izcelsmi no Latvijas pilsoņiem, kuri valsti pameta okupācijas laikā, pilsonības atjaunošanu vai bērna reģistrāciju ārvalstīs, ir vērts vērsties pie jurista, kas specializējas pilsonības un migrācijas lietās. Vienkāršus gadījumus pārvalde nokārto pati, bet strīdā par faktiem izšķiroši ir arhīva dokumenti, un tos jāprot pieprasīt pareizi.