Kad angliski runājošie runā par to, ka kāda cilvēka dzīve vai dzīvesveids ir “velns-varētu”, viņi atsaucas uz domu, ka ir nerūpīgs vai parasti ir gatavs riskēt. Šī idiomātiskā frāze tiek lietota dažādos veidos; piemēram, kādam var teikt, ka viņam ir “velns nerūpējas” attieksme vai skatījums uz dzīvi. Cilvēki pat var atsaukties uz tādām profesijām, kas ir “velns rūpes”, piemēram, profesionāla kaskadieru profesija.
Šķiet, ka frāze “velns var rūpēties” radusies ap 1800. gadiem. Citas tā laika izplatītās frāzes arī ietvēra vārdu “velns”, kas dažās angliski runājošās kultūrās un kopienās apzīmē vienu no daudzajām dēmoniskām vienībām, bet citās tiek lietots ar lielo burtu, lai norādītu uz jūdeokristiešu reliģijas primāro “velnu”. Šī frāze atspoguļo arī citus sabiedrībās, kas runā citās valodās, piemēram, vācu valodā, kur vārdu “Teufel” vai “Topfel” lietojums ir pamanāms daudzās idiomātiskās frāzēs.
Kas attiecas uz vārda “velns var rūpēties” izcelsmi un nozīmi, šķiet, ka šī frāze ir sava veida vispārējs pretstats paša runātāja skatījumam. Šeit frāze var būt radusies kā daļa no garākas frāzes; daži min piemērus, piemēram, “Velnam var rūp; Es noteikti nē.” Frāze ir līdzīga citai frāzei, kurā izmantota diezgan līdzīga ideja: kad angliski runājošie saka “velns ņem aizmugurējo daļu”, doma ir tāda, ka neviens nevēlas palikt pēdējais. Piemēram, kad kāds saka: “Viņi izgāja uz ielu, prom no ugunsgrēka vietas, velns, lai aizmugure”, doma ir tāda, ka visi ātri aizbēga, nevēloties palikt aiz muguras.
Dažos gadījumos jēdziena “velns var rūpēties” lietojums var būt saistīts ar “velnišķīgu” vai “neprātīgu” jautrību. Šāda veida frāze raksturo cilvēku ar viltīgu vai nedaudz ļaundabīgu humoru. Parasti tas nenozīmē, ka subjekts patiešām ir ļauns vai gatavojas darīt ļaunas lietas. Drīzāk velnišķīgu vai nekaunīgu jautrību parasti atzīst par ļaunu, bet rotaļīgu uzvedību.
Frāžu, piemēram, “velns var parūpēties”, lietojums parāda, cik pagātnes angliski runājošās kultūras bija apsēstas ar ideju par velnu. Angļu valodā pastāv desmitiem idiomu, kas attēlo šo personu. un viss, ko ietver tās kolektīvais tēls. Frāzes, piemēram, “velns aizved tevi” vai “pie velna”, lielākoties bija ievērības cienīgas iepriekšējos gadsimtos, kur mūsdienu angļu valodā runājošie retāk atsaucas uz šāda veida rakstzīmēm.