“Hush-hush” ir angļu valodas idioma, ko parasti izmanto, ja kāds vēlas paturēt kādu informāciju konfidenciālu. Šāda informācija parasti tiek glabāta tikai starp diviem cilvēkiem vai, augstākais, nelielai cilvēku grupai. Šo frāzi parasti lieto, kad kāds citai personai liek kaut ko klusēt, kas nozīmē, ka otra persona nedrīkst nodot šo vienumu nevienam citam, ar kuru viņš vai viņa saskaras. Frāze iegūst spēku no tā, ka vārds “klusēt”, kas nozīmē klusēt, tiek izrunāts divas reizes, liekot īpaši uzsvērt nepieciešamību pēc diskrētuma un klusuma.
Cilvēki dažkārt nomaldīsies no strikti burtiskas valodas lietošanas. Var būt daži gadījumi, kad viņi izmanto vārdus un frāzes, kas patiesībā nozīmē kaut ko daudz savādāku nekā vārdu burtiskā definīcija vai izteicienu nozīme, kad tie tika radīti. Šie vārdi un frāzes ir pazīstami kā idiomas; tie iegūst savu nozīmi no veidiem, kādos tos izmanto un saprot cilvēki noteiktā kultūrā. Viena populāra idioma, kas norāda uz nepieciešamību pēc klusuma, ir frāze “klusē-klusē”.
Kad kāds lieto šo frāzi, viņš vai viņa norāda, ka kāda informācija tiek tīši turēta noslēpumā. Tas var būt tāpēc, ka informācija var kaitēt citiem cilvēkiem, vai arī tāpēc, ka kāds kādam citam sagādā pārsteigumu. Jebkurā gadījumā tas izsaka vēlmi, lai neviens nestāsta informāciju nevienam, kurš nav saņēmis iepriekšēju atļauju to dzirdēt. Piemēram, apsveriet teikumu: “Es ļoti gribēju šo ballīti klusēt, bet šķiet, ka tagad visi par to zina.”
Parasti persona tieši izmanto šo frāzi, lai pateiktu kādam citam, ka viņš neizplata informāciju. Šāda veida frāzes lietojums ir vairāk kā pavēle kādam citam kaut ko klusēt. Piemēram, kāds var pateikt: “Man tiešām ir nepieciešams, lai tu klusē, pretējā gadījumā es varu nonākt nepatikšanās.”
Šis ir idiomas piemērs, kura nozīmi iegūst no tā, kā vārdi tiek formulēti. Sakot “klusē, klusē”, runātājs dubulto uzsvaru uz vārdu, lai parādītu tā nozīmi. Rezultātā viss, kas ir aprakstīts šādā veidā, ir paredzēts, lai par katru cenu tiktu pasargāts no nevēlamām ausīm.