Klintones administrācijas pirmajos gados daudzi pilsoņi bija guvuši ievērojamu apbrīnu par pašu prezidentu. Tomēr pēc Monikas Levinskas skandāla un tam sekojošās impīčmenta procedūras daudzi no šiem pilsoņiem kļuva vīlušies. Tika atklāts slēptais trūkums prezidenta personiskajā raksturā, kas polarizēja lielu daļu valsts. Var teikt, ka šis skandāls atklāja, ka apbrīnotai publiskai personai patiešām bija “māla pēdas”. Lai gan daudzi citi pozitīvie Klintones personības aspekti nebija mainījušies, slēptā vājuma atklāsme negatīvi ietekmēja viņa publisko personību.
Izteicienu “māla pēdas” var izsekot Bībeles Daniēla grāmatā. Ķēniņš Nebukadnecars piedzīvoja šausminošu sapni, kurā viņš ieraudzīja masīvu statuju, kas celta no dažādiem dārgmetāliem. Šīs statujas pēdas sastāvēja no dzelzs un māla maisījuma, padarot to īpaši neaizsargātu pret uzbrukumu. Patiešām, masīvs akmens ietriecās statujā pie tās māla kājām, padarot visu attēlu putekļos. Pravietis Nebukadnecara sapni interpretēja kā brīdinājumu, ka valstībai draud sabrukšana neredzamu ienaidnieku rokās.
Šī ievainojamība statujas burtiskajās māla pēdās kļuva par metaforu to cilvēku slēptajiem trūkumiem, kurus citi ir paaugstinājuši vai nolikuši uz pjedestāla. Ideja ir tāda, ka mums visiem ir ievainojamības, pat tiem cilvēkiem, kurus mēs apbrīnojam no tālienes. Šīs vājās vietas un nepilnības var palikt labi apslēptas visas cilvēka dzīves laikā, vai arī viens personīgā vājuma brīdis var tos atklāt visai pasaulei. Daudzas reizes apbrīnots politiķis, namatēvs vai reliģiskais līderis atklāj savas vājās vietas tikai pēc tam, kad tiek publiskota personīga kļūme, taču daži var pieļaut savus personīgos trūkumus, lai vēlāk nepieviltu savus atbalstītājus.
Māla pēdas tiek uzskatītas par dabisku cilvēka iznākumu, lai gan tie, kas ir sabiedrības acīs, var justies vajadzībā ievērot augstākus standartus. Daudzi cilvēki izmanto analoģiju pēc tam, kad kāds publisks darbinieks jau ir nonācis skandāla vai cita veida atmaskošanā. Dažkārt atklāsme var būt pirmais solis, lai izpelnītos patiesu cieņu un apbrīnu no tiem, kuri, iespējams, ir visvairāk vīlušies.