Rubikona šķērsošana ir frāze, kas vienkārši nozīmē šķērsot punktu, no kura nav atgriešanās. Tie, kas lieto šo teicienu, vienkārši pauž sajūtu, ka tagad ir apņēmušies veikt noteiktu darbību. Lai gan šo nozīmi gadu gaitā daudzi ir pazaudējuši vai aizmirsuši, Rubikona šķērsošana tās nozīmei smeļas romiešu laiku vēsturē. Toreiz Jūlijs Cēzars, kurš kļuva par Romas diktatoru un ieviesa imperatoru laikmetu, šķērsoja Rubikonu, upi Itālijas ziemeļos. Romas laikos bija stingri aizliegts šķērsot upi ar pastāvīgu armiju.
Ģeogrāfiski Rubikons stiepjas no Apenīnu kalniem līdz Adrijas jūras piekrastei, galu galā iekļūstot jūrā. Seklās upes kopējais garums ir aptuveni 49.7 jūdzes (80 kilometri). Romas laikos tā atdalīja Romas provinci Cisalpine Gall no Romas. Nevienam nebija atļaujas vest oficiālu armiju pāri upei, un tas parasti nozīmēja nodevību, karu vai, iespējams, abus.
Jūlijs Cēzars kalpoja par Gallijas gubernatoru un no turienes veica vairākus karus un uzbrukumus apgabaliem ziemeļos, kas kopumā bija veiksmīgi. Lai gan šīs veiksmīgās kampaņas viņam atnesa zināmu slavu un palielināja viņa popularitāti daudzu parasto romiešu vidū, daudzi no valdošās šķiras pārstāvjiem, kā arī tiem, kuriem bija bagātība, apvainoja Cēzara rīcību. Tāpēc viņi centās ierobežot Cēzara ietekmi un arestēt viņu vai kā citādi atturēt no ietekmes iegūšanas.
Savukārt Cēzars bija ne tikai gudrs militārais vadītājs, bet arī spējīgs politiķis un varēja redzēt, ko dara vadītāji Romā. Abas puses manevrēja un novietojās pāris gadus, un lielākā daļa pozu sākās 51. gadā pirms mūsu ēras. Tad Cēzars nolēma uzkāpt un doties uz Romu 49. gada janvārī pirms mūsu ēras. Cēzars labi zināja, cik svarīgi ir šķērsot Rubikonu, stāstot tiem, kas soļo kopā ar viņu, ka tad, kad viņi šķērsojuši tiltu, vienīgā iespēja bija to cīnīties.
Lai gan Cēzara azartspēle un kampaņa pret Romas sirdi galu galā izrādīsies veiksmīga, Rubikona šķērsošana kļūtu par idiotisku izteicienu, kas nozīmētu šķērsot punktu, no kura neatgriežas. Līdz Rubikona šķērsošanai Cēzaram bija iespēja izmēģināt diplomātiju, lai gan līdz tam laikam šķita, ka domstarpības nevarēs atrisināt mierīgā ceļā. Tomēr Cēzars tehniski nebija darījis neko pret pašu Romu, kamēr nebija šķērsojis Rubikonas upi.