TJG Online
Vēsture un valdība

Kubas raķešu krīze: cēloņi, gaita un sekas

Atjaunināts Publicēts 3 min lasīšana

Īsā atbilde

Kubas raķešu krīze bija 1962. gada oktobra konfrontācija starp ASV un PSRS pēc tam, kad Kubā tika atklātas padomju raķetes ar kodollādiņu nesēju spēju. Trīspadsmit dienu laikā puses vienojās: PSRS raķetes izveda apmaiņā pret ASV solījumu neiebrukt Kubā un slepenu vienošanos par ASV raķešu izvešanu no Turcijas.

Krīzei bija divi cēloņi, un abi ir vienlīdz svarīgi. Pirmais bija spēku nelīdzsvarotība: ASV stratēģisko raķešu pārsvars bija ievērojams, turklāt Turcijā un Itālijā izvietotās vidēja darbības rādiusa raķetes sasniedza PSRS teritoriju dažu minūšu laikā. Izvietojot raķetes Kubā, Maskava panāktu simetrisku draudu ASV teritorijai bez ilgas un dārgas stratēģisko spēku izveides. Otrais cēlonis bija Kubas drošības bažas pēc neveiksmīgā Cūku līča desanta un ASV slepenajām operācijām pret Fidela Kastro režīmu.

Raķešu būvlaukumus atklāja ASV izlūkošanas lidmašīna, kas uzņēma augstas izšķirtspējas fotogrāfijas. Sekoja vairākas dienas slepenu apspriežu šaurā padomdevēju grupā, kur tika izsvērti varianti no gaisa triecieniem un sauszemes iebrukuma līdz diplomātiskam spiedienam. Izvēlētais risinājums bija jūras blokāde, ko juridisku apsvērumu dēļ nosauca par karantīnu, jo blokāde starptautiskajās tiesībās tolaik tika uzskatīta par kara aktu. Šis formulējums nebija vārdu spēle, bet apzināta izvēle, kas atstāja abām pusēm atkāpšanās ceļu.

Bīstamākā diena bija oktobra 27. datums, kad virs Kubas tika notriekta ASV izlūklidmašīna un gāja bojā tās pilots. Tajā pašā dienā ASV kuģi ar mācību dziļumbumbām piespieda uzpeldēt padomju zemūdeni, kuras apkalpe bija zaudējusi radiosakarus un kuras komandieris apsvēra kodoltorpēdas izmantošanu; lēmums netika pieņemts vienīgi tāpēc, ka viens no virsniekiem tam iebilda. Šī epizode kļuva zināma daudz vēlāk un ir spēcīgākais arguments pret priekšstatu, ka krīzi kontrolēja tikai divi vadītāji.

Vēlāk atklājās vēl viens būtisks apstāklis: Kubā jau atradās padomju taktiskie kodolieroči, par ko ASV izlūkdienesti nezināja. Ja būtu izvēlēts iebrukuma variants, konflikts, visticamāk, būtu sācies ar kodolieroču lietojumu jau pirmajās stundās. Tieši šis fakts maina krīzes vērtējumu: tā nebija pārbaudīta un pārvaldīta riska situācija, bet lēmumu pieņemšana ar būtiski nepilnīgu informāciju.

Kā krīze beidzās un kas tika noklusēts

Publiskā vienošanās bija vienkārša: PSRS izved raķetes, ASV apsola neiebrukt Kubā. Slepenā daļa paredzēja, ka ASV pēc kāda laika izvedīs savas raķetes no Turcijas, bet šī saistība netiks pasniegta kā darījuma sastāvdaļa. Šāda konstrukcija ļāva Ņikitam Hruščovam un Džonam Kenedijam katram saglabāt seju savā auditorijā.

Tieši tāpēc krīze tiek mācīta sarunu teorijā. Risinājums netika panākts, uzvarot pretinieku, bet gan tāpēc, ka abām pusēm tika atstāta iespēja paziņot par savu uzvaru. Ilgtermiņā Hruščovam šis kompromiss politiski izmaksāja dārgi.

Sekas, kas turpinājās gadu desmitiem

Pēc krīzes tika izveidota tieša sakaru līnija starp Vašingtonu un Maskavu, lai vadītāji krīzes brīdī nebūtu atkarīgi no diplomātisko nošu apmaiņas, kas prasīja stundas. Nākamajā gadā tika parakstīts līgums par kodolizmēģinājumu aizliegumu atmosfērā, kosmosā un zem ūdens. Vienlaikus PSRS sāka plašu stratēģisko spēku izveidi, lai vairs nenonāktu situācijā ar acīmredzamu pārsvara trūkumu, un tas veicināja bruņošanās sacensību nākamajās divās desmitgadēs.

Ko tas nozīmēja Latvijā

1962. gadā Latvija bija PSRS okupēta, tajā atradās plaša padomju militārā infrastruktūra, tostarp pretgaisa aizsardzības un radiolokācijas objekti, un vietējie iedzīvotāji par notiekošo uzzināja tikai to, ko atļāva cenzūra. Padomju presē notikums tika pasniegts kā ASV agresija pret Kubu, bet par slepeno vienošanos ar Turcijas raķetēm sabiedrība neuzzināja gadu desmitiem.

Tas dod praktisku mācību par avotu izvēli. Pētot šo tēmu, jāatšķir laikabiedru prese, kas bija propagandas produkts abās pusēs, no vēlāk deklasificētajiem dokumentiem un sēžu ierakstiem. Latvijas lasītājam pieejami gan Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitalizētie periodikas krājumi, gan ASV arhīvu publiskotie materiāli, un tieši to salīdzinājums ir visinteresantākais.

Ar ko to visbiežāk sajauc

Kubas raķešu krīzi mēdz sajaukt ar Berlīnes krīzi un mūra celtniecību 1961. gadā vai ar Cūku līča desantu 1961. gada aprīlī. Pārbaude ir vienkārša: ja notikuma centrā ir Vācijas sadalīšana un piekļuve Rietumberlīnei, tā ir Berlīnes krīze; ja runa ir par trimdinieku desantu Kubā, tas ir Cūku līcis; Kubas raķešu krīze ir tikai 1962. gada oktobris un raķešu izvietošana.

Otrs izplatīts pārpratums ir uzskatīt, ka krīze bija saruna starp Kenediju un Hruščovu, kurā Kuba bija tikai skatuve. Havanai bija sava dienaskārtība, un tas, ka vienošanās tika panākta bez Kubas līdzdalības, uz gadiem saasināja Kubas un PSRS attiecības.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Vēsture un valdība Sadaļas jautājumi ar burtu K Ziņot par neprecizitāti