TJG Online
Vēsture un valdība

Kuri koki ir Latvijas nacionālie simboli?

Atjaunināts Publicēts 3 min lasīšana

Īsā atbilde

Latvijā par nacionālajiem kokiem tradicionāli uzskata ozolu un liepu: tautasdziesmās un tradīcijās ozols saistīts ar vīrišķo, liepa ar sievišķo sākotni. Tas ir kultūras, nevis juridisks statuss, jo atsevišķa likuma par nacionālo koku Latvijā nav.

Ozola un liepas izcelto vietu nosaka folklora un ainava, nevis valdības lēmums. Latviešu tautasdziesmās ozols ir spēka un izturības tēls, liepa saistīta ar mīkstumu, dziedināšanu un mājām, un abi koki ir sastopami gandrīz katrā sētā un kapsētā. Blakus tiem ikdienas kultūrā svarīgas ir bērzs, kas pavada Jāņus un pirti, un priede, kas raksturo jūrmalas ainavu.

Latvijai ir arī citi dabas simboli, par kuriem visbiežamāk min pīpeni kā nacionālo ziedu, balto cielavu kā nacionālo putnu un divpunktu mārīti kā nacionālo kukaini. Daļa no šiem apzīmējumiem nāk no starptautiskām akcijām un tradīcijas, nevis no likuma, tāpēc tos nevajag jaukt ar valsts simboliem šā vārda juridiskajā nozīmē: karogu, ģerboni un himnu, kuru lietošanu regulē likums.

Tur, kur likums koku tiešām aizsargā, runa ir par dižkokiem. Koks, kas sasniedzis noteiktu apkārtmēru vai augstumu, kļūst par īpaši aizsargājamu dabas objektu, un šos kritērijus pa sugām nosaka Ministru kabineta noteikumi. Aizsardzība darbojas automātiski, tiklīdz koks sasniedz izmēru, un tam nav vajadzīga atsevišķa zīme vai plāksnīte, ko daudzi zemes īpašnieki uzzina pārāk vēlu.

Ja jūsu zemē aug vecs, resns koks, rīcības secība ir šāda. Vispirms izmēriet apkārtmēru noteiktajā augstumā un salīdziniet ar noteikumos minēto attiecīgās sugas kritēriju. Pēc tam pārbaudiet dabas datu pārvaldības sistēmā, vai koks jau nav reģistrēts kā aizsargājams. Ja koks ir dižkoks, tā nociršana ir pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos ar Dabas aizsardzības pārvaldes atļauju, un pat zaru zāģēšanai ir noteikumi.

Ar parastiem kokiem kārtība ir atkarīga no vietas. Pilsētā un ciemā koka ciršanai ārpus meža vajadzīga pašvaldības atļauja, un daudzos gadījumos pirms lēmuma notiek publiskā apspriešana. Mežā ciršanu regulē meža normatīvie akti, un apliecinājumu izsniedz Valsts meža dienests. Patvaļīga ciršana ir gan sodāma, gan dārga: zaudējumus aprēķina pēc noteiktas metodikas, un tie mēdz vairākkārt pārsniegt koka kā malkas vērtību.

Kaimiņu strīdi par kokiem Latvijā risināmi pēc Civillikuma normām par kaimiņu tiesībām. Tās nosaka, ko drīkst darīt ar pāri robežai stiepušos zariem un saknēm un kā dalāmi augļi, un vispirms vienmēr jāmēģina vienoties rakstiski. Ja koks ir bīstams un draud uzkrist ēkai vai ceļam, to ir vērts fiksēt fotogrāfijās un ar sertificēta koku kopēja atzinumu, jo vēlāka strīda vai apdrošināšanas gadījumā tieši šis dokuments būs izšķirošs.

Ievērojamākie koki Latvijā

Latvijā ir uzskaitīti tūkstošiem dižkoku, un daļa no tiem ir kļuvuši par vietējiem orientieriem ar saviem vārdiem. Par vienu no resnākajiem tiek uzskatīts Kaives ozols Vidzemē, bet daudzviet ir arī dižliepas, dižpriedes un svētbirzis, kuru aizsardzība izriet gan no dabas, gan no kultūras pieminekļu aizsardzības noteikumiem.

Aktuālo aizsargājamo koku uzskaiti un dabas datus uztur Dabas aizsardzības pārvalde, un tur var pārbaudīt konkrētu objektu pirms zemes pirkšanas vai būvniecības ieceres. Ja koks atrodas aizsargājamā dabas teritorijā, papildus darbojas attiecīgās teritorijas individuālie aizsardzības noteikumi.

Ko stādīt un kur

Ilgtermiņā vislabāk aug vietējās sugas, jo tās ir piemērotas mūsu ziemām un augsnei. Plānojot stādīšanu, jārēķinās ar koka pieaugušo izmēru, nevis ar stādu: ozolam un liepai vajadzīga vieta gan vainagam, gan saknēm, un pārāk tuvu ēkai vai komunikācijām iestādīts koks pēc trīsdesmit gadiem kļūs par problēmu.

Pirms stādīšanas noskaidrojiet inženierkomunikāciju izvietojumu un ievērojiet attālumus līdz kaimiņa robežai un ēkām. Pilsētvidē apstādījumu prasības nosaka pašvaldības saistošie noteikumi, un daudzviet koku stādīšana ielu sarkanajās līnijās ir saskaņojama ar pašvaldību.

Ja koks jau aug un jums ir šaubas par tā stāvokli, pirms zāģēšanas ir vērts pasūtīt arborista apsekojumu. Bieži ir iespējama vainaga sakopšana vai balstu ierīkošana, kas ir lētāk nekā nociršana un turklāt saglabā koka vērtību īpašumam. Ja koks ir dižkoks, patstāvīga rīcība bez saskaņojuma var beigties ar sodu un zaudējumu atlīdzināšanu valstij.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Vēsture un valdība Sadaļas jautājumi ar burtu K Ziņot par neprecizitāti