Latvijas rāpuļi: kuras sugas pie mums sastopamas
Īsā atbilde
Latvijā savvaļā sastopamas septiņas rāpuļu sugas: trīs ķirzakas, proti, sila ķirzaka, pļavas ķirzaka un glodene, trīs čūskas, proti, zalktis, gludenā čūska un odze, kā arī purva bruņurupucis. Visas savvaļas rāpuļu sugas Latvijā ir aizsargājamas, un vienīgā indīgā čūska ir odze.
Latvijas klimats rāpuļiem ir skarbs, tāpēc sugu skaits ir neliels un populācijas ir jutīgas. Rāpuļi ir aukstasiņu dzīvnieki, kuri sasilst saulē, tāpēc tos visbiežāk manām uz takām, akmeņiem, malkas grēdām un meža ceļmalām siltās dienās. Ziemu tie pārlaiž slēpņos zem zemes, un tieši ziemošanas vietu iznīcināšana, piemēram, akmeņu krāvumu un celmu aizvākšana, populācijai kaitē visvairāk.
Glodene ir suga, kuru cilvēki sajauc visbiežāk. Tā izskatās pēc mazas čūskas, bet patiesībā ir kājas zaudējusi ķirzaka: tai ir kustīgi plakstiņi un pie briesmām tā spēj atmest asti. Zalktis ir atpazīstams pēc gaišiem, bieži dzeltenīgiem plankumiem aiz galvas un pēc apaļās acu zīlītes. Odzei zīlīte ir vertikāla un uz muguras parasti redzams zigzaga raksts, taču sastopamas arī pilnīgi melnas odzes, tāpēc tikai pēc krāsas spriest nedrīkst.
Ja mežā vai pļavā satiekat čūsku, pareizā rīcība ir apstāties un ļaut tai aiziet. Čūskas neuzbrūk cilvēkam un kož tikai tad, kad tās aiztiek, uzkāpj virsū vai mēģina noķert. Lielākā daļa odzes kodienu Latvijā notiek tieši mēģinot čūsku aizvākt vai nogalināt. Pastaigā pa augstu zāli droša izvēle ir slēgti apavi un garas bikses, un roku bāšana krūmos un akmeņu spraugās bez skatīšanās ir lieks risks.
Odzes kodiena gadījumā jārīkojas mierīgi un ātri. Kosto ķermeņa daļu tur nekustīgi un zemāk par sirds līmeni, gredzenus un ciešas aproces noņem, jo pietūkums palielinās, un nekavējoties zvana Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam pa numuru 113. Brūci nedrīkst iegriezt, sūkt, dedzināt vai apsiet ar žņaugu, un alkoholu lietot nedrīkst. Šis ir pirmās palīdzības apraksts, nevis ārstēšanas norādījums: lēmumu par pretindes lietošanu pieņem ārsts.
Aizsardzības ziņā rāpuļi Latvijā ir īpaši aizsargājamas sugas, un to nogalināšana, ķeršana un turēšana nebrīvē bez atļaujas ir aizliegta. Purva bruņurupucim, kas ir Latvijas retākais rāpulis un sastopams tikai dažās vietās, ir noteikti mikroliegumi. Par šo sugu aizsardzību atbild Dabas aizsardzības pārvalde, un par pārkāpumiem, tostarp dzīvotņu iznīcināšanu, ziņo Valsts vides dienestam.
Atsevišķs jautājums ir eksotiskie rāpuļi mājās. Bruņurupuču, ķirzaku un čūsku turēšanai un tirdzniecībai ir savi noteikumi, tostarp starptautiskās tirdzniecības ierobežojumi apdraudētām sugām, kurus Latvijā uzrauga Dabas aizsardzības pārvalde. Sarkanausu bruņurupuči, kas gadu desmitiem pirkti kā mājdzīvnieki, ir invazīva suga, un tos izlaist dabā ir aizliegts, jo tie izkonkurē vietējo purva bruņurupuci.
Kā atšķirt odzi no zalkša
Pirmā pazīme ir zīmējums: zalktim aiz galvas parasti ir divi gaiši plankumi, odzei uz muguras zigzags. Otrā pazīme ir acs zīlīte, apaļa zalktim un vertikāla odzei, bet to var redzēt tikai no droša attāluma un ar tālummaiņu fotoaparātā, nevis pietuvojoties. Trešā pazīme ir izmērs un ķermeņa forma: zalktis ir garāks un slaidāks.
Ja atšķirību noteikt neizdodas, rīkojieties tā, it kā čūska būtu odze, proti, atkāpieties. Foto no attāluma var nosūtīt dabas novērojumu portālam, kur sugu palīdz noteikt speciālisti, un šāds novērojums vienlaikus ir noderīgs zinātnei.
Ko darīt, ja čūska iekļuvusi pagalmā
Neķeriet un nesitiet. Parasti pietiek dot dzīvniekam brīvu ceļu un aizvākt to, kas piesaista: kompostu, barības atliekas, blīvas malkas kaudzes pie mājas, peļu apdzīvotas šķūņa daļas. Peles un vardes ir galvenais iemesls, kāpēc čūska ienāk pagalmā.
Ja situācija ir nedroša, piemēram, čūska ielīdusi mājā vai ir mazi bērni un suņi, sazinieties ar pašvaldību vai Valsts vides dienestu un jautājiet par speciālistu, kas dzīvnieku pārvietos. Aizsargājamas sugas pašrocīga nogalināšana ir pārkāpums ar administratīvām sekām.
Ja pagalmā regulāri parādās čūskas, palīdz vides pārkārtošana, nevis cīņa ar konkrēto dzīvnieku: nopļauta zāle gar celiņiem, malka sakrauta uz paliktņiem prom no mājas sienas un aizvērti kompostkastes vāki. Tas samazina grauzēju skaitu, un čūskas aiziet pašas, jo barības vairs nav.
Avoti
Saistītie jautājumi
- Kādas ir dažādas mājdzīvnieku bruņurupuču sugas?Pasaulē ir desmitiem bruņurupuču sugu, un mājdzīvnieku tirdzniecībā daudzas bruņurupuču sugas tiek glabātas privātās ko…
- Cik izmaksā eiro banknotes un monētas izgatavošana?Vienas eiro banknotes izgatavošana maksā dažus centus, bet precīzu vienības cenu ne Eiropas Centrālā banka, ne Latvijas…