TJG Online
Vēsture un valdība

Kā 1918. gada novembrī tapa Latvijas valsts?

Atjaunināts Publicēts 3 min lasīšana

Īsā atbilde

Latvijas valsts tapa dažu novembra dienu laikā: 17. novembrī izveidojās Tautas padome, kas apvienoja gandrīz visas latviešu politiskās organizācijas, un 18. novembrī tā proklamēja neatkarīgu Latvijas Republiku. Tā nebija vienas dienas izšķiršanās, bet vairāku gadu politiska darba noslēgums.

Priekšvēsture sākas Pirmā pasaules kara laikā. 1917. gada rudenī Valkā izveidojās Latviešu Pagaidu Nacionālā padome, kas pirmā skaidri paziņoja, ka Latvijai jākļūst par autonomu un vēlāk neatkarīgu valsti, apvienojot Kurzemi, Vidzemi un Latgali vienā veselumā. Latgales pievienošanās jautājums nebija pašsaprotams, jo šī daļa gadsimtiem bija pārvaldīta atsevišķi, un tieši 1917. gada pavasarī Rēzeknē sanākušais latgaliešu kongress nolēma apvienoties ar pārējiem latviešiem.

Paralēli Rīgā darbojās Demokrātiskais bloks, kurā bija pārstāvētas kreisāka virziena partijas. Abas struktūras ilgi nespēja vienoties par kopīgu rīcību, un tieši šī pretruna bija galvenais šķērslis. Kad 1918. gada novembra sākumā sabruka Vācijas impērija un vācu okupācijas vara Baltijā zaudēja pamatu, laika vilcināšanai vairs nebija, un 17. novembrī abas puses izveidoja kopīgu Tautas padomi.

1918. gada 18. novembra pēcpusdienā Otrajā pilsētas teātrī, kas mūsdienās ir Latvijas Nacionālais teātris, Tautas padome proklamēja Latvijas Republiku. Tautas padomes priekšsēdētājs bija Jānis Čakste, kurš vēlāk kļuva par pirmo Valsts prezidentu, bet Pagaidu valdību vadīja Kārlis Ulmanis. Aktā tika nostiprināts, ka Latvija ir neatkarīga, demokrātiska republika, kuras robežas un iekārtu noteiks satversmes sapulce.

Proklamēšanas brīdī jaunajai valstij nebija ne armijas, ne naudas, ne pārvaldes aparāta, un tās kontrolē faktiski bija neliela teritorijas daļa. Tieši tāpēc nākamo divu gadu notikumi ir tikpat svarīgi kā pats 18. novembris: bez Brīvības cīņām proklamētā valsts būtu palikusi deklarācija uz papīra. Starptautiskā atzīšana nāca pakāpeniski, un de iure atzīšanu no lielvalstīm Latvija saņēma 1921. gadā, tajā pašā gadā kļūstot arī par Tautu Savienības dalībvalsti.

Proklamēšana nebija uzvara, bet cīņas sākums. Sekoja Brīvības cīņas, kurās valdībai nācās atkāpties uz Liepāju, un 1919. gads Latvijai bija visgrūtākais: uzbrukumi nāca gan no Padomju Krievijas puses, gan no vācu un Bermonta spēkiem, kuri tika sakauti pie Rīgas novembrī. Miera līgumu ar Padomju Krieviju Latvija noslēdza 1920. gada 11. augustā, un tajā Krievija atzina Latvijas neatkarību uz mūžīgiem laikiem.

Valsts uzbūvi pabeidza Satversmes sapulce, kas sanāca 1920. gada 1. maijā un pieņēma gan zemes reformu, gan 1922. gada Satversmi, kas ar pārtraukumu ir spēkā joprojām. Tieši valsts nepārtrauktības ideja ir iemesls, kāpēc 1990. gadā Latvija neatkarību nevis pasludināja no jauna, bet atjaunoja: juridiski valsts, kas dibināta 1918. gadā, okupācijas laikā nebija beigusi pastāvēt.

Kuras novembra dienas ar ko atšķiras

11. novembris ir Lāčplēša diena, kad atceras Bermonta karaspēka sakāvi pie Rīgas 1919. gadā un godina Brīvības cīņu dalībniekus. 18. novembris ir Latvijas Republikas proklamēšanas diena, valsts svētki ar brīvdienu. Šīs divas dienas bieži sajauc, taču tās apzīmē pilnīgi dažādus notikumus: vienā gadījumā kaujas uzvaru, otrā valsts dibināšanu.

Atsevišķi jāatceras 4. maijs, Neatkarības atjaunošanas diena, kad 1990. gadā Augstākā padome pieņēma deklarāciju par valstiskās neatkarības atjaunošanu, un 21. augusts, kad 1991. gadā tika pieņemts konstitucionālais likums par valsts statusu. Kuras no šīm dienām ir svētku dienas ar brīvdienu un kuras atceres dienas, nosaka likums „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām“.

Kur meklēt avotus un ģimenes stāstu

Latvijas Nacionālais arhīvs glabā Tautas padomes un Pagaidu valdības dokumentus, un daļa no tiem ir digitalizēta un pieejama tiešsaistē. Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitalizēto periodisko izdevumu krājums ļauj izlasīt 1918. un 1919. gada laikrakstus tādus, kādi tie bija, un tas dod daudz precīzāku priekšstatu nekā vēlāko gadu pārstāsti.

Ja ģimenē ir nostāsti par piedalīšanos Brīvības cīņās, to var pārbaudīt: saglabājušies gan karavīru saraksti, gan Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru dati, gan zemes piešķiršanas dokumenti kara dalībniekiem. Meklēšanu sāk ar arhīva uzziņu pieprasījumu, norādot vārdu, uzvārdu, dzimšanas gadu un zināmo dzīvesvietu; jo precīzāki dati, jo lielāka iespēja kaut ko atrast.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Vēsture un valdība Sadaļas jautājumi ar burtu 0-9 Ziņot par neprecizitāti