Kā pareizi lietot Latvijas valsts karogu?

Pirmais, ko cilvēki bieži nezina, ir tas, ka karoga izkāršana svētku un atceres dienās nav tikai patriotisks žests, bet likumā noteikts pienākums, kas attiecas arī uz privātām dzīvojamām mājām. Daudzdzīvokļu namos par to atbild mājas pārvaldnieks vai dzīvokļu īpašnieku kopība, privātmājā saimnieks. Par necieņu pret valsts simboliem un par prasību neievērošanu paredzēta administratīvā atbildība, kuras piemērošanu kontrolē pašvaldības policija vai Valsts policija.

Karoga proporcijas nav brīvi izvēlamas. Likums nosaka garuma un platuma attiecību, kā arī svītru savstarpējo attiecību, kur baltā svītra ir šaurāka par abām sarkanajām. Krāsa ir karmīnsarkana, tumšāka par parasto sarkano, un tieši tāpēc lēti suvenīru karodziņi ar spilgti sarkanu toni neatbilst standartam. Iegādājoties karogu, vērts izvēlēties ražotāju, kas norāda atbilstību likumā noteiktajam paraugam, jo izbalējis vai nepareizā tonī iekrāsots karogs ir biežākā kļūda.

Karoga dienas dalās divās grupās. Vienā ir svētku un atceres dienas, kad karogu izkar svinīgi, piemēram, 4. maijā un 18. novembrī. Otrā ir sēru dienas, kad karogu izkar ar melnu sēru lenti, piemēram, komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienās pavasarī un vasarā. Pilnu un aktuālu abu sarakstu satur karoga likums, tāpēc konkrēti datumi jāpārbauda tiesību aktu portālā, nevis jāatceras no galvas. Papildus tam pašvaldība vai valdība var noteikt sēru dienu atsevišķā gadījumā.

Lietošanas kārtībai ir vairāki praktiski noteikumi. Karogam jābūt tīram un nebojātam, tas nedrīkst skart zemi, un to neizmanto kā galdautu, apģērba gabalu vai iesaiņojumu. Ja vienlaikus tiek izkārti vairāki karogi, Latvijas karogam ir goda vieta, un kopā ar citu valstu vai Eiropas Savienības karogu tas tiek izkārts vienāda izmēra karogos un vienādā augstumā. Nolietotu karogu neizmet kopā ar sadzīves atkritumiem, bet iznīcina cieņpilni, piemēram, sadedzinot.

Karogs nav vienīgais valsts simbols ar savu regulējumu. Ģerbonim un himnai ir atsevišķi likumi, un tie nosaka gan lietošanas gadījumus, gan ierobežojumus. Uzņēmumiem svarīgi zināt, ka valsts simbolus nevar reģistrēt kā preču zīmi un ka to izmantošana reklāmā ir ierobežota, tāpēc sarkanbaltsarkanās krāsas iepakojumā ir pieļaujamas, bet paša karoga attēls kā zīmola elements ir jāvērtē uzmanīgi.

Atsevišķi noteikumi attiecas uz iestādēm un pasākumiem. Valsts un pašvaldību ēkām karogs jābūt pastāvīgi vai noteiktās dienās atkarībā no iestādes statusa, un arī ārvalstu vizītēs, sporta sacensībās un starptautiskos pasākumos karoga izkāršanai ir sava kārtība. Ja rīkojat publisku pasākumu, kurā plānots lietot valsts karogu, pārbaudiet, kā tas tiks novietots attiecībā pret citiem karogiem un vai to varēs pasargāt no bojājumiem, jo par nolaidīgi apietu simbolu atbild pasākuma organizators.