TJG Online
Savienotās Valstis

Meinas štata zieds: priedes čiekurs un skujas

Īsā atbilde

Meinas štata zieds ir baltās jeb Veimuta priedes (Pinus strobus) čiekurs kopā ar skuju pušķi, apstiprināts 19. gadsimta beigās. Tas ir vienīgais ASV štata zieds, kas botāniski vispār nav zieds.

Pretruna nav kļūda, bet apzināta izvēle. Meina ir mežu štats, un priede tur ir ekonomikas un identitātes simbols, tāpēc iedzīvotāju balsojumā uzvarēja nevis kāda puķe, bet koka daļa. Tā štata simbolu sarakstā radās ieraksts, kas formāli ir zieda vietā, bet saturiski ir koks.

Botāniski skujkokiem ziedu nav vispār. Ziedi ir segsēkļaugu pazīme, bet priedes ir kailsēkļi: to vairošanās orgāns ir strobils jeb čiekurs, kur sēklas guļ atklāti uz zvīņām. Putekšņus pārnēsā vējš, nevis kukaiņi, un tieši tāpēc pavasarī priežu mežā uz peļķēm paliek dzeltena putekšņu kārta. Skuju pušķis šajā simbolā ir tas, ko angliski sauc par tassel: skuju kūlītis, kas priedei aug uz dzinuma.

Latvijā Veimuta priede ir pazīstama, taču citā kontekstā. To ieveda parkos un mežsaimniecības mēģinājumos kā ātraudzīgu koku ar skaistu vainagu, un vecos muižu parkos tā sastopama joprojām. Mūsdienās tās stādīšana Latvijā tiek vērtēta piesardzīgi, jo suga ir uzņēmīga pret pūšļrūsu, kuras attīstības ciklam nepieciešamas arī upenes un jāņogas. Praktiskās sekas ir tiešas: eksotiska priede blakus ogulāju stādījumam ir slikta ideja abām pusēm.

Tests: cik skujas vienā kūlītī

Priedes atšķir pēc skuju skaita kūlītī, un tā ir viena no drošākajām pazīmēm dabā bez jebkādiem instrumentiem. Latvijas parastajai priedei (Pinus sylvestris) un kalnu priedei kūlītī ir divas skujas. Veimuta priedei to ir piecas, skujas ir garas, mīkstas un zilganzaļas, tāpēc koks izskatās pūkains.

Otra pazīme ir čiekurs: parastajai priedei tas ir īss, ciets un konisks, Veimuta priedei garš, izliekts, ar plānām zvīņām un bieži ar sveķu lāsēm. Ja rokā ir garš, banānveidīgs čiekurs, tā nav mūsu parastā priede.

Kāpēc pūšļrūsa ir praktiska, nevis teorētiska problēma

Piecskuju priežu pūšļrūsa ir sēnīte, kurai dzīves ciklā vajadzīgi divi saimniekaugi: piecskuju priede un Ribes ģints krūms, tātad upene, jāņoga vai ērkšķoga. Uz priedes tā izraisa mizas čūlas un dzinumu bojāeju, uz ogulājiem tā bojā lapas. Tieši šā cikla dēļ vairākās valstīs vēsturiski tika ierobežota gan Veimuta priedes, gan upeņu audzēšana.

Ko ar to darīt Latvijas dārzā: ja vēlaties Veimuta priedi, plānojiet to iespējami tālu no upeņu un jāņogu stādījumiem, un otrādi, ja dārza pamatā ir ogulāji, izvēlieties divskuju priedi. Slimu dzinumu izgriešana palīdz tikai daļēji, jo infekcijas avots paliek otrā saimniekaugā.

Ar ko šo simbolu jauc

Pirmkārt, ar priedes čiekuru vispār. Simbols ir konkrētas sugas, austrumu baltās priedes, čiekurs, nevis jebkurš čiekurs no meža, un noteikti ne egles čiekurs. Egles čiekurs karājas uz leju un nobirst vesels, priedes čiekurs ir cietāks un sīkāks, un tā zvīņas atveras sausumā.

Otrkārt, štata ziedu jauc ar štata koku. Meinā tie ir divi atsevišķi simboli, kas attiecas uz vienu un to pašu sugu: koks ir baltā priede, bet zieda vietā ir tās čiekurs ar skujām. Tāda dubultošanās ASV štatu simbolu sarakstos ir reta un tieši tāpēc šis gadījums tiek citēts kā kuriozs.

Kā to pareizi nosaukt latviski

Latviešu literatūrā lieto gan Veimuta priede, gan Veimutpriede, gan austrumu baltā priede. Visi trīs ir pieņemami, bet vienā tekstā jālieto viens. Pirmajā minēšanas reizē iekavās vērts norādīt Pinus strobus, jo tirdzniecībā ar nosaukumu baltā priede reizēm apzīmē arī citas gaišas koksnes skujkoku sugas.

Ja jums vajadzīgs oficiālais simbola formulējums akadēmiskam darbam, tas ir meklējams Meinas štata normatīvajā aktā, ko publicē štata pārvaldes tīmekļvietne, nevis pārstāstos, kuros formulējums bieži saīsināts.

Avoti