Kāda ir Merilendas štata devīze un ko tā nozīmē?

Devīze nav radusies štatā, bet gan pārņemta no Kalvertu dzimtas, kuras pārstāvji bija Baltimoras lordi un Merilendas koloniju dibināja 17. gadsimtā. Tā ir dzimtas ģerboņa devīze, kas kopā ar Kalvertu heraldiku nonāca štata zīmogā un tādējādi kļuva par štata simbolu. Tieši tāpēc valoda nav ne angļu, ne latīņu: heraldikā devīzes bieži pārņem no dzimtas ģerboņa tādas, kādas tās ir, un valodas izvēle atspoguļo dzimtas, nevis teritorijas vēsturi.

Tulkojums ir šīs devīzes interesantākā daļa. Burtiskais senā itāļu valodas lietojuma tulkojums „vīrišķīgi darbi, sievišķīgi vārdi" mūsdienās skan aizskaroši, un 20. gadsimta beigās štata arhivārs piedāvāja tulkojumu, kas vairāk atbilst oriģināla domai, proti, „spēcīgi darbi, maigi vārdi". Arguments bija tāds, ka senajā lietojumā attiecīgie vārdi apzīmēja darbības spēcīgumu un runas maigumu, nevis dzimtes lomas. Tieši šis tulkojums mūsdienās tiek lietots visbiežāk, un tas labi parāda, ka vēsturiska devīze var palikt nemainīga, bet tās oficiālā izpratne laika gaitā mainās.

Devīzes statuss ir juridiski interesants. Tā ir štata zīmoga daļa, un tieši zīmogs tai piešķīris štata devīzes statusu; tā nav pieņemta kā atsevišķs simbols ar īpašu balsojumu, kā tas noticis ar daudziem citiem štatu simboliem. Tāpēc arī diskusijas par tās nomaiņu vai tulkojuma maiņu ASV periodiski atkārtojas: ir izskanējuši priekšlikumi devīzi aizstāt ar neitrālāku, un ir bijuši pretargumenti, ka runa ir par vēsturisku heraldisku elementu, ko nedrīkst vērtēt pēc mūsdienu valodas lietojuma.

Latvijas lasītājam šeit ir divas praktiskas mācības. Pirmā ir par tulkošanu: devīzes, sauklus un heraldiskus tekstus nedrīkst tulkot pa vārdam, jo to nozīme ir atkarīga no laikmeta, kurā tie radīti. Otrā ir par simbolu izcelsmi: ļoti bieži teritorijas simbolā redzamais elements nāk no dzimtas, ordeņa vai kādreizējā īpašnieka ģerboņa, un tam ar vietējo identitāti sākotnēji nav bijis nekāda sakara.

Latvijā valsts devīzes kā oficiāla simbola nav. Satversme nosaka valsts karogu un valsts valodu, atsevišķi likumi regulē valsts ģerboni un himnu, bet devīze šajā uzskaitījumā neparādās. To, kas sabiedrības apziņā pilda līdzīgu lomu, visbiežāk saista ar Brīvības pieminekļa uzrakstu „Tēvzemei un Brīvībai", taču tas ir pieminekļa uzraksts, nevis valsts devīze juridiskā nozīmē. Šo atšķirību ir vērts paturēt prātā, jo publikācijās mēdz rakstīt, ka Latvijai esot devīze, un tas nav precīzi.

Devīzes gan sastopamas Latvijas pašvaldību un iestāžu simbolikā, kā arī bruņoto spēku vienību heraldikā. Pašvaldību ģerboņus un ar tiem saistītos elementus pirms apstiprināšanas izvērtē Valsts heraldikas komisija, kas raugās, lai risinājums atbilstu heraldikas principiem un nedublētu citus simbolus. Tas nozīmē, ka Latvijā simbolu nevar vienkārši pieņemt ar balsojumu bez ekspertu vērtējuma, kā tas vēsturiski notika daudzos ASV štatos.