Merilendas štata dziesma un kāpēc to atcēla

„O Tannenbaum" melodija ir izmantota daudzos politiskos un reģionālos dziedājumos, jo tā ir viegli iegaumējama un neviena īpašnieka. Vēl uzskatāmāks piemērs ir Igaunijas un Somijas himnas: abas dzied Frīdriha Paciusa vienu un to pašu melodiju ar dažādiem vārdiem. Lielbritānijas himnas melodija savukārt gadsimtiem ilgi kalpojusi vairākām monarhijām un arī ASV patriotiskajai dziesmai „My Country, 'Tis of Thee".

Latvijas gadījums šajā ziņā ir retāks: „Dievs, svētī Latviju!" mūzika un vārdi ir viena autora, Baumaņu Kārļa, darbs, un melodija nav aizgūta.

Baumaņu Kārlis dziesmu sacerēja 19. gadsimta 70. gados, un jau pirmajos publiskajos izpildījumos parādījās cenzūras pēdas: vārdu „Latvija" tobrīd nedrīkstēja lietot šādā kontekstā, tāpēc dziedāja „Baltija". Par valsts himnu dziesmu apstiprināja neatkarīgās Latvijas pirmajos gados, okupācijas laikā tās publiska izpildīšana bija aizliegta, un 1990. gadā himnas statusu atjaunoja.

Himnas statuss un izpildīšanas kārtība Latvijā ir noteikta tiesību aktos, un aktuālo redakciju var pārbaudīt vietnē likumi.lv. Praktiskā puse, ko cilvēki visbiežāk jautā: himnu klausās stāvus, vīrieši noņem galvassegu, un to izpilda pilnībā vai pirmā pantā atkarībā no pasākuma protokola. Cieņas izrādīšana valsts simboliem ir tiesiski regulēta, un rupja to zaimošana Latvijā nav tikai gaumes jautājums.

Pirmā sajaukšana: „štata dziesma" nav „štata himna" tādā nozīmē kā valsts himna. Tas ir viens no daudziem oficiālajiem simboliem līdzās štata putnam, kokam, minerālam un pat štata desertam; tiem ir reprezentatīva, nevis konstitucionāla nozīme.

Otrā sajaukšana: „Maryland, My Maryland" tiek jaukta ar „The Star-Spangled Banner", ASV valsts himnu, kuras teksts arī radies Merilendā, Baltimoras forta Makhenrija apšaudes laikā 1814. gadā. Tests ir vienkāršs: ASV himnas teksta autors ir Frānsiss Skots Kejs un tā ir par 1812. gada karu; štata dziesma ir Rendala teksts par 1861. gadu. Arī ASV himnas melodija ir aizgūta, no britu biedrības dziesmas.

ASV štatu simbolu aktuālo sarakstu ar likuma atsaucēm uztur katra štata arhīvs vai likumdevējs; Merilendā tas ir Maryland State Archives. Vēstures interpretācijas par Pilsoņu karu atšķiras, tāpēc, ja raksti skolas darbu, atsaucies uz arhīva vai universitātes materiālu, nevis uz tūrisma vietnēm.

Ja meklē Latvijas valsts simbolu lietošanas noteikumus konkrētam pasākumam vai reklāmai, atbilde ir attiecīgajā likumā un Kultūras ministrijas skaidrojumos; strīdīgos komerciālas izmantošanas gadījumos vajadzīgs jurists, kas strādā ar intelektuālā īpašuma un publisko tiesību jautājumiem.