Muitas regulējums Latvijā: kas to nosaka un kā tas darbojas

Šeit ir izplatītākais pārpratums. Kopš 2021. gada 1. jūlija ES ir atcelts pievienotās vērtības nodokļa atbrīvojums maza apjoma sūtījumiem, tāpēc PVN principā piemēro jebkuras vērtības sūtījumam no trešās valsts. Muitas nodoklis savukārt sāk darboties tikai no lielākas preču vērtības, ap simt piecdesmit eiro robežu.

Tāpēc apgalvojums „līdz simt piecdesmit eiro nekas nav jāmaksā" ir nepatiess. Nav jāmaksā muitas nodoklis, bet PVN paliek. Turklāt katram sūtījumam vajadzīga muitas deklarācija, un, ja to jūsu vietā noformē pasta operators vai kurjerdienests, tas ņem atsevišķu maksu par pakalpojumu. Nereti tieši šī maksa, nevis nodoklis, ir lielākā summa maza sūtījuma gadījumā.

Ja tirgotājs izmanto ES importa vienas pieturas mehānismu, PVN jau ir samaksāts pirkuma brīdī un sūtījums Latvijā tiek noformēts ātrāk. To var redzēt pēc tā, vai pirkuma apstiprinājumā PVN ir norādīts atsevišķi.

Ceļojot no trešās valsts, personiskajā bagāžā ievestajām precēm ir noteikts vērtības atbrīvojums, un tas atšķiras atkarībā no transporta veida: lidmašīnas un jūras ceļojuma pasažieriem robeža ir augstāka nekā tiem, kas ierodas ar autotransportu. Atsevišķi darbojas alkohola un tabakas daudzuma ierobežojumi, kuros vērtība nav noteicošā. Aktuālās summas un daudzumus publicē VID, un tos vērts pārbaudīt pirms brauciena, jo tie laiku pa laikam tiek pārskatīti.

Šķērsojot ES ārējo robežu ar skaidru naudu desmit tūkstošu eiro vērtībā vai vairāk, tā ir jādeklarē. Tas nav aizliegums un nav nodoklis, bet nedeklarēšana ir pārkāpums ar reāli piemērotām sankcijām.

Gaļas un piena produktu ievešana personiskajā bagāžā no trešajām valstīm ES ir aizliegta neatkarīgi no daudzuma. Šis ir dzīvnieku veselības, nevis nodokļu ierobežojums, un tieši to ceļotāji pārkāpj visbiežāk, vedot mājās nelielus ēdamus suvenīrus.

Bīstamākā kļūda ir lūgt ārvalstu tirgotājam sūtījuma pavaddokumentos norādīt zemāku vērtību vai atzīmēt pirkumu kā dāvanu. Deklarācijā norādītās ziņas atbild deklarētājs un saņēmējs, tāpēc sekas pienāk nevis tirgotājam ārzemēs, bet cilvēkam Latvijā, un tās ir nodokļu piedziņa ar soda naudu.

Otra kļūda ir aizmirst, ka muitas vērtībā parasti ieskaita arī transporta un apdrošināšanas izmaksas līdz ES robežai. Prece par simt četrdesmit eiro ar piegādi var pārsniegt slieksni, un tas cilvēkiem nāk kā pārsteigums.

Trešā kļūda skar viltotas preces. Ja sūtījumā ir zīmola imitācija, to aiztur neatkarīgi no tā, vai to pirkāt personīgai lietošanai un vai maksājāt visus nodokļus. Nauda šādā gadījumā parasti nav atgūstama.

Uz robežas strādā vairākas iestādes, un cilvēki tās sauc vienā vārdā. Tests ir vienkāršs: ja pārbauda preci, nodokli vai deklarāciju, tā ir VID Muitas pārvalde, kas ir Finanšu ministrijas pārziņā. Ja pārbauda personu, dokumentus un tiesības ieceļot, tā ir Valsts robežsardze, kas ir Iekšlietu ministrijas pārziņā. Ja runa ir par pārtiku, dzīvniekiem vai augiem, iesaistās Pārtikas un veterinārais dienests.

Ceļotājam tas ir svarīgi tāpēc, ka sūdzību vai iesniegumu iesniedz tieši tai iestādei, kas pieņēmusi lēmumu, un termiņi tiek skaitīti no šī lēmuma.

Regulāram importam vai eksportam uzņēmumam vajadzīgs EORI numurs un vai nu savs muitas deklarants, vai muitas brokeris. Lielākiem uzņēmumiem nozīme ir arī atzītā uzņēmēja statusam, kas dod ātrākas procedūras un mazāk fizisko pārbaužu.

Ja strīds ir par preces tarifu klasifikāciju vai muitas vērtību, tas reti tiek atrisināts sarakstē. Iepriekš var pieprasīt saistošu izziņu par preču klasifikāciju, kas ir juridiski saistoša muitas iestādēm. VID lēmumu apstrīd VID ģenerāldirektoram, un pēc tam to var pārsūdzēt administratīvajā tiesā. Sarežģītos klasifikācijas jautājumos ir vērts piesaistīt nodokļu vai muitas tiesību speciālistu, jo viena cipara maiņa preces kodā var mainīt likmi vairākkārt.