No cik gadiem Latvijā drīkst balsot?

Balsstiesības Latvijā ir piesaistītas pilsonībai un vecumam. Saeimas vēlēšanās un tautas nobalsošanās piedalās Latvijas pilsoņi, kuri vēlēšanu dienā ir vismaz 18 gadus veci. Pašvaldību vēlēšanās papildus Latvijas pilsoņiem balso arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi, kuri reģistrējuši dzīvesvietu attiecīgajā pašvaldībā, un tas pats princips darbojas Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Latvijas nepilsoņiem balsstiesību nav nevienās vēlēšanās, un tā ir viena no būtiskākajām atšķirībām starp pilsoņa un nepilsoņa statusu.

Vecuma robežas amatiem atšķiras no balsstiesību robežas, un tas mulsina visbiežāk. Astoņpadsmit gados iegūst tiesības balsot, divdesmit vienā gadā tiesības kandidēt Saeimā, bet Valsts prezidenta amata kandidātam Satversme prasa vismaz četrdesmit gadus. Pašvaldības domes deputāta kandidātam prasības nosaka pašvaldību vēlēšanu regulējums. Vēlēšanu tiesības var būt ierobežotas arī citu iemeslu dēļ, piemēram, ja personai ar tiesas spriedumu ir ierobežota rīcībspēja vai tā izcieš sodu; šos ierobežojumus nosaka likums, nevis vēlēšanu komisija.

Praktiskā rīcība pirms vēlēšanām ir vienkārša. Vispirms pārliecinieties, ka jums ir derīgs personu apliecinošs dokuments, tas ir, pase vai personas apliecība; bez tā iecirknī nebalso, un vadītāja apliecība neder. Pēc tam pārbaudiet, kurā vēlēšanu apgabalā esat iekļauts, un noskaidrojiet sev tuvākā iecirkņa darba laiku. Kopš tiešsaistes vēlētāju reģistra ieviešanas vēlētājs vairs nav piesaistīts vienam konkrētam iecirknim tik stingri kā agrāk, taču precīzo kārtību katrām vēlēšanām atsevišķi skaidro Centrālā vēlēšanu komisija, un tieši tur jāpārbauda aktuālie noteikumi.

Ja vēlēšanu dienā nevarat ierasties iecirknī, risinājumi pastāv. Veselības stāvokļa dēļ var pieteikt balsošanu dzīvesvietā, iesniedzot pieteikumu iecirknī noteiktā termiņā; to var izdarīt arī pilnvarota persona. Ārvalstīs dzīvojošie pilsoņi balso Latvijas vēstniecībās un konsulātos vai pa pastu, un pasta balsošanai jāpiesakās iepriekš, ievērojot termiņu. Iepriekšēja balsošana atsevišķās dienās pirms vēlēšanām arī ir iespējama, un tās dienas izsludina komisija.

Biežākā kļūda ir nokavēt termiņus, kas nav pašā vēlēšanu dienā. Pasta balsošanas pieteikums, dzīvesvietas deklarēšana pašvaldību vēlēšanu vajadzībām un pieteikšanās balsošanai mājās ir darbības ar saviem datumiem, kas iestājas nedēļas pirms vēlēšanām. Otra kļūda ir uzskatīt, ka nederīgi aizpildīta zīme ir protests: nederīga zīme rezultātu neietekmē nekā, savukārt tukša aploksne tiek skaitīta atsevišķi.

Salīdzinājumam noder Amerikas pieredze. Tur balsstiesību vecums no 21 uz 18 gadiem tika pazemināts ar konstitūcijas grozījumu 1971. gadā, kad Vjetnamas kara laikā izvirzījās arguments, ka cilvēks, kuru var iesaukt armijā, ir pietiekami pieaudzis, lai balsotu. Amerikā vēlēšanas organizē štati, tāpēc reģistrācijas kārtība katrā štatā atšķiras un vēlētājam parasti pašam jāreģistrējas. Latvijā atsevišķa reģistrācija nav nepieciešama: vēlētāju reģistru veido valsts, pamatojoties uz iedzīvotāju reģistra datiem.