Nodokļu rezidence un pienākums deklarēt pasaules ienākumus

Gada ienākumu deklarāciju iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam Elektroniskās deklarēšanas sistēmā. Termiņi ir noteikti likumā un atšķiras atkarībā no ienākumu apmēra: lielāku ienākumu gadījumā iesniegšanas periods ir vēlāks. Konkrētie datumi katram gadam ir publicēti VID mājaslapā, un tieši tur tie jāpārbauda.

Ja jūs vēlaties, lai ārvalstī jūsu ienākumam piemēro nodokļu konvencijā paredzēto samazināto likmi, parasti vajadzīga rezidences apliecība, ko izsniedz VID. To pieprasa ārvalsts izmaksātājs, un to sagādā iepriekš, nevis pēc tam: atgūt jau ieturēto ārvalsts nodokli ir daudz lēnāk un sarežģītāk nekā panākt, lai to vispār neietur.

Svarīga realitāte, kas pēdējos gados mainījusi visu: Latvija saņem automātisku informāciju par savu rezidentu finanšu kontiem ārvalstīs. Tas nozīmē, ka VID par ārvalstu bankas kontu un tajā gūtajiem ienākumiem visdrīzāk uzzinās neatkarīgi no deklarācijas. Pieņēmums, ka ārvalstīs gūts ienākums paliek neredzams, mūsdienās vairs neatbilst faktiem.

Trīs jēdzieni, ko pastāvīgi sajauc. Pilsonība ir valstiskā piederība un ar nodokļiem Latvijā gandrīz nav saistīta. Deklarētā dzīvesvieta ir ieraksts Fizisko personu reģistrā. Nodokļu rezidence ir nodokļu tiesību statuss, kas no abiem pārējiem var atšķirties.

Tests: uzdodiet jautājumu „kuras valsts nodokļu administrācijai man jādeklarē visi mani ienākumi“. Atbilde uz to ir nodokļu rezidence. Ja atbilde izrādās „abām“, jūs esat dubultās rezidences situācijā, un to risina konvencijas noteikumi secīgi: kur ir pastāvīgā dzīvesvieta, kur ir vitālo interešu centrs, kur ir ierastā mītne, kāda ir pilsonība; ja arī tas neatrisina, valstis vienojas savstarpējā procedūrā.

Atsevišķi jānošķir sociālās apdrošināšanas iemaksas. Tās neseko nodokļu rezidencei, bet gan ES sociālās nodrošināšanas koordinācijas noteikumiem, un praksē mēdz būt tā, ka nodokli maksā vienā valstī, bet sociālās iemaksas citā. Apliecinājums par piemērojamiem tiesību aktiem šādos gadījumos ir A1 sertifikāts, ko izsniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra.

Pirmā: uzskats, ka ārvalstī jau nomaksāts nodoklis atbrīvo no deklarēšanas Latvijā. Neatbrīvo. Ienākums jādeklarē, un tikai deklarācijā tiek piemērota konvencija vai nodokļa ieskaitīšana. Nedeklarēšana rada soda naudu un nokavējuma naudu par periodu, kas var būt vairāki gadi.

Otrā: aizbraukšana bez dzīvesvietas ziņu sakārtošanas. Dzīvesvietas deklarēšanas regulējums paredz pienākumu paziņot par dzīvesvietu ārvalstīs; tas nav formalitāte, jo tieši deklarētā dzīvesvieta ir viens no rezidences kritērijiem un vienlaikus adrese, uz kuru iestādes sūta paziņojumus.

Trešā: pieņēmums, ka kriptoaktīvu vai ārvalstu brokera konta ienākumi nav Latvijas ienākumi. Rezidentam tie ir apliekami tāpat kā vietējie. Ja darījumu ir daudz un valstis vairākas, tā jau ir joma nodokļu konsultantam vai zvērinātam revidentam: pašu aprēķinātas kapitāla pieauguma summas ar nepareizi noteiktu iegādes vērtību ir viens no biežākajiem VID pārbaužu iemesliem.