Kādas nolietojuma metodes izmanto grāmatvedībā?

Lineārā metode ir visizplatītākā: pamatlīdzekļa vērtību, no kuras atskaitīta paredzamā atlikusī vērtība, vienmērīgi sadala pa lietderīgās lietošanas gadiem. Tā ir vienkārša, viegli pārbaudāma un piemērota mantai, kuras noderīgums gadu no gada ir aptuveni vienāds: ēkām, mēbelēm, biroja aprīkojumam. Tieši tāpēc revidenti to pieņem bez papildu jautājumiem, ja vien lietderīgās lietošanas laiks ir pamatots.

Degresīvā metode lielāku nolietojuma summu norāda pirmajos gados un mazāku vēlāk. To lieto mantai, kas visvairāk zaudē vērtību un ražīgumu uzreiz: datortehnikai, transportlīdzekļiem, tehnoloģijām, kas ātri noveco. Praktiskā priekšrocība ir tā, ka peļņas rādītājs pirmajos gados ir piesardzīgāks un vēlāk neseko negaidīts vērtības kritums. Trūkums ir tas, ka gada rezultāti kļūst mazāk salīdzināmi.

Ražošanas apjoma metode nolietojumu sasaista nevis ar laiku, bet ar izlietojumu: nostrādātajām stundām, nobrauktajiem kilometriem vai saražoto vienību skaitu. Tā ir loģiskākā metode iekārtām, kuras dažos gados strādā intensīvi, bet citos stāv dīkā. Nosacījums ir uzskaite, jo bez ticamiem izlietojuma datiem šo metodi izmantot nevar, un tieši uzskaites trūkuma dēļ mazie uzņēmumi no tās parasti atsakās.

Neatkarīgi no metodes ir trīs lielumi, kas jānosaka jau sākumā: sākotnējā vērtība, lietderīgās lietošanas laiks un atlikusī vērtība. Sākotnējā vērtībā ietilpst ne tikai pirkuma cena, bet arī piegāde, uzstādīšana un citi izdevumi, kas vajadzīgi, lai manta būtu gatava lietošanai. Nolietojumu sāk rēķināt tad, kad pamatlīdzeklis ir gatavs lietošanai, nevis tad, kad tas nopirkts. Zemi nenolieto, jo tai nav ierobežota lietderīgās lietošanas laika, bet nemateriālajiem ieguldījumiem lieto amortizācijas jēdzienu.

Atsevišķi jātur divas lietas, kuras praksē visbiežāk sajauc. Pirmā ir remonts un uzlabojums: remonts saglabā esošo stāvokli un ir attiecināms uz perioda izmaksām, savukārt uzlabojums, kas palielina jaudu vai pagarina kalpošanas laiku, jāpievieno pamatlīdzekļa vērtībai. Otrā ir grāmatvedības nolietojums un nodokļu vajadzībām veiktie aprēķini: uzņēmuma finanšu pārskats un nodokļu deklarācija ir divi atšķirīgi dokumenti ar atšķirīgiem noteikumiem, un tos nedrīkst uzskatīt par vienu un to pašu.

Praktiskā secība ir šāda. Vispirms izlemiet, vai iegāde vispār ir pamatlīdzeklis vai uzreiz norakstāms inventārs, un šo slieksni fiksējiet grāmatvedības politikā. Tad nosakiet lietderīgās lietošanas laiku ar pamatojumu, piemēram, ražotāja norādi vai pieredzi ar līdzīgu iekārtu. Tad izvēlieties metodi un lietojiet to konsekventi, jo metodes maiņa bez pamatojuma padara pārskatus nesalīdzināmus. Reizi gadā pārskatiet pieņēmumus un novērtējiet, vai mantas vērtība nav samazinājusies straujāk, nekā plānots.