Kas ir norēķinu vienība?

Atjaunināts 2026. gada 19. septembrīPublicēts 2022. gada 5. jūnijā 3 min lasīšana

Īsā atbilde

Norēķinu vienība ir mēra vienība, kurā izsaka cenas, parādus un grāmatvedības uzskaiti. Latvijā tā ir euro, un tieši šī naudas funkcija ļauj salīdzināt pilnīgi atšķirīgas preces un pakalpojumus pēc viena rādītāja.

Ekonomikā naudai parasti izdala trīs funkcijas: maiņas līdzeklis, ar ko norēķinās; uzkrāšanas līdzeklis, kurā glabā vērtību; un norēķinu jeb vērtības mēra vienība, kurā izsaka cenu. Šīs funkcijas nav viena un tā pati lieta, un tās var arī sadalīties: valstīs ar strauju inflāciju cenas mēdz izteikt stabilā ārvalstu valūtā, bet norēķinās vietējā naudā.

Kāpēc vienota mēra vienība vispār ir vajadzīga, vislabāk parāda vienkāršs aprēķins. Maiņas saimniecībā katram preču pārim vajadzīga sava maiņas attiecība, tāpēc preču skaitam pieaugot, iegaumējamo attiecību skaits aug daudz straujāk nekā pats preču skaits. Ieviešot vienu mēra vienību, katrai precei pietiek ar vienu cenu, un tirdzniecības izmaksas krītas.

Latvijā euro ir vienīgais likumīgais maksāšanas līdzeklis kopš 2014. gada 1. janvāra, kad tas nomainīja latu pēc fiksēta pārrēķina kursa 0,702804 lati par vienu euro. Grāmatvedību uzņēmumi kārto euro, un darījumus ārvalstu valūtā pārrēķina pēc atzīta valūtas kursa, kā to nosaka grāmatvedības regulējums. Praksē izmanto Eiropas Centrālās bankas publicēto atsauces kursu, kuru pārpublicē arī Latvijas Banka.

Svarīgi saprast, ka norēķinu vienība ne vienmēr sakrīt ar to, ar ko faktiski maksā. Starptautiskos līgumos summu var izteikt vienā valūtā, bet samaksāt citā pēc noteiktā dienā fiksēta kursa. Starptautiskais Valūtas fonds izmanto savu grozu veidotu vienību, ko sauc par speciālajām aizņēmuma tiesībām, un tajā izteikti arī daži starptautisko konvenciju atbildības limiti, piemēram, aviopārvadājumos.

Inflācija šo funkciju bojā. Ja nauda strauji zaudē vērtību, cenas jāpārraksta arvien biežāk, ilgtermiņa līgumus slēgt kļūst grūti, un uzkrājumu salīdzināšana laikā zaudē jēgu. Tāpēc ilgtermiņa līgumos izmanto indeksāciju, bet aizdevumos mainīgo procentu likmi, kas piesaistīta tirgus indeksam. Inflācijas rādītājus Latvijā aprēķina un publicē oficiālās statistikas iestāde, un cenu stabilitātes uzdevums ir Eiropas Centrālajai bankai.

Kriptoaktīvi šo lomu praksē pilda reti. To vērtība svārstās pārāk strauji, lai tajos būtu ērti izteikt algas vai īres maksu, tāpēc pat tur, kur ar tiem norēķinās, cenu parasti nosaka parastā valūtā. Eiropas Savienībā kriptoaktīvu tirgum ir izveidots atsevišķs regulējums, taču tas nepadara kriptoaktīvu par likumīgu maksāšanas līdzekli Latvijā.

Kur tas parādās ikdienā

Veikalā cenu zīmē blakus cenai ir norādīta arī cena par mērvienību, piemēram, par kilogramu vai litru. Tas ir tiešs norēķinu vienības princips darbībā: bez vienota mēra divi dažāda izmēra iepakojumi nav salīdzināmi. Šī rindiņa cenu zīmē ir noderīgākā informācija veikalā, un to izmanto pārsteidzoši maz pircēju.

Otrs piemērs ir kredīts. Aizdevuma piedāvājumus nevar salīdzināt pēc mēneša maksājuma, jo tas atkarīgs no termiņa. Salīdzināmais rādītājs ir gada procentu likme, kurā ietvertas arī komisijas maksas, un aizdevējam tā ir jānorāda.

Kā pareizi pierakstīt summas latviski

Latviešu valodā decimāldaļu atdala ar komatu, nevis punktu, un tūkstošus atdala ar atstarpi, nevis komatu. Tāpēc pareizi ir rakstīt 1 250,50 euro, nevis amerikāņu pierakstā. Tulkotos tekstos tieši šī kļūda rada nopietnus pārpratumus, jo viens un tas pats skaitlis var tikt izlasīts tūkstoškārt lielāks vai mazāks.

Valūtas nosaukums latviešu valodā rakstāms ar mazo burtu, un dokumentos parasti lieto arī starptautisko kodu. Ja rēķins ir ārvalstu valūtā, tajā jābūt skaidram, pēc kāda kursa un uz kādu datumu summa tiek pārrēķināta, citādi strīds par dažu procentu starpību ir gandrīz neizbēgams.

Kad noderēs speciālists

Grāmatvedis vai nodokļu konsultants ir vajadzīgs, ja uzņēmums regulāri saņem ieņēmumus ārvalstu valūtā, jo tad rodas valūtas kursa starpības, kuras jāatspoguļo uzskaitē, un var rasties papildu nodokļu jautājumi. Privātpersonai ar ārvalstu ienākumiem to pašu jautājumu skaidro Valsts ieņēmumu dienests.

Ja slēdzat ilgtermiņa līgumu, kurā summa ir piesaistīta indeksam vai ārvalstu valūtai, pirms parakstīšanas ir vērts konsultēties ar juristu par to, kurš uzņemas kursa un indeksa izmaiņu risku. Šis raksts ir vispārīgs skaidrojums un nav ieguldījumu vai finanšu konsultācija.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Finanses un investīcijas Sadaļas jautājumi ar burtu N Ziņot par neprecizitāti