Kā norit VID nodokļu audits un kā tam sagatavoties?

Audits nav pirmais un vienīgais kontroles veids. Vispirms dienests izmanto vieglākus instrumentus: datu atbilstības pārbaudi, kurā salīdzina deklarācijās un citos avotos esošo informāciju, tematisko pārbaudi par konkrētu jautājumu un novērošanu uz vietas. Ja rodas pamatotas šaubas par būtiskām summām, tiek pieņemts lēmums par auditu, kurā precīzi norāda, kuri nodokļi un par kuriem periodiem tiks pārbaudīti. Šis lēmums ierobežo pārbaudes apjomu, un par to pašu nodokli un periodu atkārtots audits parasti nav pieļaujams.

Procesa gaitā dienests pieprasa dokumentus un paskaidrojumus, salīdzina grāmatvedību ar bankas kontu izrakstiem, noliktavas un darba laika uzskaiti, kā arī pārbauda darījuma partnerus. Termiņu, kādā audits jāpabeidz, un periodu, par kuru nodokļus vispār var pārrēķināt, nosaka likums „Par nodokļiem un nodevām“, un abi ir ierobežoti, tāpēc kavēšanās ar dokumentu iesniegšanu nav stratēģija, bet gan risks. Rezultāts ir lēmums, kurā papildus aprēķinātajam nodoklim norāda nokavējuma naudu un soda naudu, kuras apmērs ir atkarīgs no pārkāpuma rakstura un no tā, vai nodokļu maksātājs kļūdu ir labojis pats.

Vislabākā sagatavošanās notiek pirms audita. Tas nozīmē kārtīgus attaisnojuma dokumentus, saprotamu darījumu ekonomisko pamatojumu, saskaņotību starp deklarācijām, grāmatvedību un naudas plūsmu, kā arī dokumentētu partneru pārbaudi. Ja kļūda pamanīta pašiem, to parasti ir lētāk izlabot ar precizētu deklarāciju, nekā gaidīt, kamēr to konstatēs dienests. Audita laikā svarīgi ir atbildēt uz uzdoto jautājumu precīzi un rakstiski, glabāt visu saraksti un neiesniegt dokumentus, kuru saturu iesniedzējs pats neizprot.

Ja lēmums nešķiet pamatots, tas ir apstrīdams. Vispirms iesniegums jāadresē Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram, un tikai pēc tam lēmumu var pārsūdzēt administratīvajā rajona tiesā; apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas termiņi ir īsi, tos norāda pašā lēmumā, un to nokavēšana praktiski izbeidz strīdu. Paralēli pastāv arī vienošanās institūts, kas noteiktos gadījumos ļauj samazināt soda naudu, ja nodokļu maksātājs piekrīt aprēķinam un samaksā to noteiktā termiņā, kā arī iespēja lūgt samaksas termiņa pagarinājumu vai sadalījumu. Par šo izvēli ir vērts runāt uzreiz, jo nokavējuma nauda turpina uzkrāties.

Audita finansiālās sekas neaprobežojas ar vienu maksājumu. Nesamaksāts aprēķins kļūst par nodokļu parādu, un parāds virs likumā noteiktās summas nonāk publiskajā parādnieku datubāzē, kas uzreiz ietekmē attiecības ar bankām, līzinga devējiem un publisko iepirkumu pasūtītājiem. Smagākos gadījumos var tikt izslēgts pievienotās vērtības nodokļa maksātāja reģistra ieraksts vai apturēta saimnieciskā darbība. Tieši tāpēc lēmums par to, vai strīdēties vai vienoties, ir jāpieņem, rēķinot naudā un laikā, nevis aiz principa.