TJG Online
Savienotās Valstis

Ņujorkas štata dzīvnieks bebrs un bebri Latvijā

Īsā atbilde

Ņujorkas štata dzīvnieks kopš 1975. gada ir bebrs, un šī izvēle atsaucas uz 17. gadsimta kažokādu tirdzniecību, kas noteica visa reģiona kolonizāciju; bebri ir arī Ņujorkas pilsētas zīmogā. Latvijā bebrs nav simbols, bet medījama suga, un tā skaits ir saimnieciska problēma, nevis aizsardzības jautājums.

Vispirms svarīga bioloģiska atšķirība, ko latviski rakstītos tekstos gandrīz vienmēr noklusē: Amerikā dzīvo Kanādas bebrs (Castor canadensis), bet Latvijā un pārējā Eiropā Eiropas bebrs (Castor fiber). Tās ir divas atsevišķas sugas ar atšķirīgu hromosomu skaitu, tāpēc tās savstarpēji nekrustojas un nedod pēcnācējus. Tātad Ņujorkas simbols un Latvijas grāvju aizdambētājs nav viens un tas pats dzīvnieks.

Latvijas bebru vēsture ir pārsteidzoši līdzīga amerikāņu stāstam, tikai ar citu iznākumu. Pārmērīgu medību dēļ suga Latvijas teritorijā tika iznīcināta, un populācija atjaunota ar ievestiem dzīvniekiem starpkaru periodā. Aizsardzības un piemērotu apstākļu rezultātā skaits pieauga tik strauji, ka mūsdienās bebrs ir viena no medījamajām sugām ar noteiktu medību sezonu, ko nosaka medības regulējošie Ministru kabineta noteikumi un uzrauga Valsts meža dienests.

Ekoloģiski bebrs ir tā saucamā ekosistēmas inženiersuga: aizdambējot strautu, tas rada applūdumu, kurā veidojas jaunas dzīvotnes abiniekiem, putniem un bezmugurkaulniekiem. Tas pats mehānisms Latvijas apstākļos rada zaudējumus, jo aizsprosti applūdina meliorācijas sistēmas, mežaudzes, lauksaimniecības zemi un dažkārt arī ceļu caurtekas un pagrabus.

Juridiski svarīgākais: bebrs Latvijā nav īpaši aizsargājama suga, tāpēc uz to neattiecas tā kārtība, kādā valsts atlīdzina īpaši aizsargājamo sugu nodarītos postījumus. Sugas skaitu ierobežo medību ceļā, un postījumu novēršana lielā mērā ir zemes īpašnieka paša rūpe.

Ko īpašniekam nozīmē bebrs uz savas zemes

Zemes īpašums pats par sevi nedod tiesības šaut. Medības Latvijā regulē Medību likums, un tās var veikt medību tiesību lietotājs medību sezonā ar atbilstošu dokumentāciju. Īpašnieks var slēgt vienošanos ar medību kolektīvu vai izmantot savas medību tiesības likumā noteiktajā kārtībā, bet ne rīkoties pēc saviem ieskatiem.

Aizsprosta ārdīšana bez sugas ierobežošanas parasti ir bezjēdzīga: bebri dambi atjauno dažās naktīs. Meliorācijas sistēmās jārēķinās arī ar to, ka pati sistēma ir regulēts objekts, un darbības tajā jāsaskaņo ar tās valdītāju vai apsaimniekotāju.

Biežākā kļūda abos virzienos

Viena daļa cilvēku pieņem, ka bebrs ir aizsargāts, un neko nedara, kamēr applūst mežs vai pagrabs. Otra daļa rīkojas patvaļīgi: šauj ārpus sezonas, liek neatļautus slazdus vai izmanto aizliegtas metodes. Otrais variants ir medību noteikumu pārkāpums ar administratīvām vai pat krimināltiesiskām sekām un medību tiesību zaudēšanu.

Pareizā pirmā darbība ir viena zvans: noskaidrot pie Valsts meža dienesta mežziņa vai vietējā medību tiesību lietotāja, kāda ir spēkā esošā sezona un kārtība attiecīgajā teritorijā.

Ar ko to jauc

Bebru jauc ar ondatru un ar Latvijā ievesto Amerikas ūdeli. Tests pēc astes: bebram tā ir plata, plakana un zvīņaina; ondatrai šaura un sānos saspiesta; ūdelei apmatota. Izmērs arī atšķiras krasi, bet ūdenī redzama parasti ir tikai galva.

Otrs sajaukums ir bebrs un ūdrs. Ūdrs Latvijā ir aizsargājama suga ar pavisam citu statusu, un tas ir plēsējs, kas neēd koku mizu un nebūvē dambjus. Tātad no koku grauzumiem krastā seko, ka tas ir bebrs, nevis ūdrs.

Kur meklēt aktuālo informāciju

Medību sezonas, atļautās metodes un ieguves kārtība mainās, tāpēc konkrētie termiņi jāskatās spēkā esošajos medību noteikumos vietnē likumi.lv vai Valsts meža dienestā. Datus par sugu izplatību un populācijas pētījumiem publicē valsts mežzinātnes institūts.

Ja problēma ir applūdusi lauksaimniecības zeme vai bojāta meliorācijas sistēma, risinājums parasti prasa gan medību, gan hidrotehnikas pusi, tātad jārunā ar meliorācijas speciālistu, ne tikai ar medniekiem.

Avoti