Kādas veidlapas izmanto pacientu datu aizsardzībā Latvijā?
Īsā atbilde
HIPAA ir Amerikas Savienoto Valstu likums, un Latvijā pacienta datu apstrādi regulē Vispārīgā datu aizsardzības regula kopā ar Pacientu tiesību likumu. Ārstniecības iestādēs tāpēc izmanto citu dokumentu kopumu: piekrišanu ārstniecībai, piekrišanu datu izpaušanai, pilnvarojumu citai personai un datu subjekta pieprasījuma veidlapu.
Pirmā un biežāk aizpildītā veidlapa ir informēta piekrišana ārstniecībai. Tajā pacients apliecina, ka ir saņēmis saprotamu skaidrojumu par plānoto izmeklējumu vai manipulāciju, tās mērķi, iespējamām blaknēm un alternatīvām, un ka piekrīt to veikt. Šis dokuments vienlaikus pamato arī veselības datu apstrādi, jo bez izmeklēšanas un ārstēšanas datu fiksēšanas medicīniskā palīdzība nav iespējama.
Otrs dokumentu tips attiecas uz datu izpaušanu ārpus ārstniecības procesa. Ja pacients vēlas, lai izraksts vai izmeklējumu rezultāti tiktu nodoti darba devējam, apdrošinātājam, advokātam vai radiniekam, iestāde parasti lūdz rakstveida piekrišanu, kurā norādīts, kam, kādā apjomā un kādam nolūkam informācija tiek sniegta. Šāda piekrišana ir atsaucama jebkurā brīdī, un atsaukums neietekmē līdz tam jau likumīgi veikto apstrādi.
Trešā grupa ir pacienta pilnvarojumi. Ar tiem persona norāda uzticības personu, kura drīkst saņemt informāciju par viņa veselības stāvokli, pārstāvēt viņu saziņā ar ārstniecības iestādi vai pieņemt lēmumus situācijā, kad pats pacients to vairs nespēj. Atsevišķi dokumentējama ir arī atteikšanās no piedāvātās ārstniecības, kas ierakstāma medicīniskajā dokumentācijā ar pacienta parakstu. Šo dokumentu ir vērts noformēt savlaicīgi, nevis slimnīcā uzņemšanas brīdī, jo tieši tad to izdarīt ir vissarežģītāk.
Ceturtā grupa izriet tieši no datu aizsardzības regulas: tās ir datu subjekta tiesību īstenošanas veidlapas. Ar tām pacients pieprasa piekļuvi saviem datiem un to kopijas, lūdz labot neprecīzus ierakstus vai vaicā, kam viņa dati ir nodoti. Iestādei uz šādu pieprasījumu jāatbild regulā noteiktajā termiņā, un atteikums ir jāpamato rakstveidā, norādot pārsūdzības iespēju.
Praksē noder zināt, kur dati atrodas. Lielākā daļa ambulatoro un stacionāro epikrīžu, nosūtījumu, recepšu un izmeklējumu rezultātu nonāk e-veselības sistēmā, kurā pacients var ieiet ar interneta bankas vai elektroniskā paraksta autentifikāciju portālā Latvija.gov.lv. Tur redzams arī, kādas receptes ir izrakstītas un izpildītas. Ja kāda dokumenta sistēmā nav, to pieprasa tieši no ārstniecības iestādes, kura to sagatavojusi, jo tieši šī iestāde, nevis dienests, ir attiecīgo datu pārzinis.
Kā pieprasīt savus medicīniskos dokumentus
Secība ir vienkārša. Vispirms jāpaskatās e-veselībā, vai dokuments tur jau ir. Ja nav, iestādei iesniedz rakstveida pieprasījumu, norādot vārdu, personas kodu, kādus dokumentus un par kādu periodu vēlas saņemt un kādā veidā tos izsniegt. Pieprasījumu var iesniegt klātienē, parakstītu ar drošu elektronisko parakstu vai ar oficiālo elektronisko adresi.
Par citas personas datiem informāciju izsniedz tikai tad, ja ir pilnvarojums vai likumisks pamats, piemēram, vecākam par nepilngadīgu bērnu. Mirušas personas datu izsniegšanai ir atsevišķa kārtība. Ja iestāde atsakās, atteikums jāpieprasa rakstveidā, jo tikai tad to var pārsūdzēt.
Kurš uzrauga prasību ievērošanu
Datu aizsardzības jautājumos uzraudzības iestāde Latvijā ir Datu valsts inspekcija, pie kuras var vērsties, ja pacients uzskata, ka viņa veselības dati apstrādāti nelikumīgi. Ārstniecības kvalitātes un pacientu tiesību jautājumos sūdzības izskata Veselības inspekcija. Abas iestādes vērtē dažādas lietas, tāpēc sūdzība jāadresē pareizi.
Lielākā daļa ārstniecības iestāžu ir iecēlušas datu aizsardzības speciālistu, kura kontaktinformācijai jābūt publiski pieejamai. Praksē tieši viņš ir pirmā adrese, kur noskaidrot, kāda veidlapa konkrētajā situācijā ir vajadzīga, un bieži jautājums tiek atrisināts bez sūdzības.
Kam pievērst uzmanību, parakstot
Pirms parakstīšanas ir vērts pārliecināties, vai veidlapā ir skaidri norādīts apstrādes mērķis, datu saņēmējs un glabāšanas termiņš un vai piekrišana nav formulēta pārāk plaši. Vispārīgs teksts, kas atļauj nodot „jebkurus datus jebkuram saņēmējam", regulas izpratnē nav derīga piekrišana.
Uzmanīgi jālasa arī piekrišanas, ko lūdz apdrošinātāji un darba devēji, jo tās mēdz aptvert visu medicīnisko vēsturi, lai gan konkrētajam mērķim pietiktu ar vienu izziņu. Piekrišanu drīkst sašaurināt, svītrojot lieko un parakstot labojumu. Strīdus gadījumā, it īpaši ja ar datu izpaušanu saistīts kaitējums vai darba tiesiskās attiecības, jākonsultējas ar juristu.